Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa

Kavidappaṇanīti

Mātikā

Yathādhammikarājūnaṃ, amaccā ca purohitā;

Nītisatthaṃ sunissāya, nicchayanti vinicchayaṃ.

Aṅgāni vedā cattāro, mīmaṃsānyāya vitthāro;

Dhammasatthaṃ purāṇañca, vijjā hetā catuddasa.

Āyubbedo manubbedo, gandhabbo ceti te tayo;

Atthasatthaṃ catutthañca, vijjāhyāṭṭharasa matā.

Sutisamutisaṅkhyā ca, rogānīti visesakā;

Gandhabbā gaṇikā ceva, dhanubbedā ca pūraṇā.

Tikicchā itihāso ca, jotimāyā ca chandati;

Ketumantā ca saddā ca, sippāṭṭhārasakā ime.

Damo daṇḍo itikhyāto, taṭṭhādaṇḍo mahīpati;

Tassa nīti daṇḍanīti, nayanānīti vuccati.

Daṇḍena nīyate cedaṃ, daṇḍaṃ nayati vā puna;

Daṇḍanīti itikhyāto, tilokā nati vattate.

Nānāsatthoddhataṃ vakkhe, rājanīti samuccayaṃ;

Sabbabījamiduṃ satthaṃ, cāṇakya sārasaṅgahaṃ.

Mūlasuttaṃ pavakkhāmi, cāṇakyena yathoditaṃ;

Yassaṃ viññātamattena, mūḷho bhavati paṇḍito.

Mittalābho suhadabhedo, viggaho sandhireva ca;

Pañcatandrā tathāññasmā, ganthā kassiyalikhyate.

Lokanītimhā –

(1) Paṇḍitakaṇḍa. (2) Sujanakaṇḍa. (3) Bāladujjana kaṇḍa. (4) Mittakaṇḍa. (5) Itthikaṇḍa. (6) Rājakaṇḍa. (7) Pakiṇṇaka kaṇḍa-

Lokanīti –

Paṇḍito sujano kaṇḍo, dujjano mittaitthī ca;

Rājapakiṇṇako cāti, sattakaṇḍe vibhūsino.

Cakkindābhisirināyaṃ, sodhito kāsike sāke;

Chanotyaṃ dutiyāsaḷhe, kāḷasattama ādihe.

Lokanītiṃ pavakkhāmi, nānāsatthasamuddhaṭaṃ;

Māgadheneva saṅkhepaṃ, vanditvā ratanattayaṃ.

Nīti loke purisassa sāro,

Mātā pitā ācariyo mitto;

Tasmā hi nītiṃ puriso vijaññā,

Ñāṇīmahā hoti bahussuto.

Mahārahanīti –

(1) Paṇḍitakathā. (2) Sambhedakathā. (3) Mittakathā. (4) Nāyaka kathā. (5) Itthikathā

Mahāraha rahaṃsakya-muniṃ nīvaraṇā taṇhā;

Muttaṃ muttaṃ sudassanaṃ, vande bodhivaraṃ varaṃ.

Nītidha jantūnaṃ sāro, mittācariyā ca pitaro;

Nītimā subuddhibyatto, sutavā atthadassimā.

Dhammanīti –

(1) Ācariyakathā (2) sippakathā (3) paññākathā (4) sutakathā (5) kathānakathā (6) dhanakathā (7) desakathā (8) nissayakathā (9) mittakathā (10) dujjanakathā (11) sujanakathā (12) balakathā (13) itthikathā (14) yuttakathā (15) dāsakathā (16) gharāvāsakathā (17) kātabbakathā (18) akātabbakathā (19) ñātabbakathā (20) alaṅkārakathā (21) rājadhammakathā (22) upasevakakathā (23) dukkhādimissakakathā (24) pakiṇṇakakathā

Cakkāticakkacakkindo, devātidevādevindo,

Brahmāti brahmabrahmindo, jino pūretu me bhāvaṃ.

Ciraṃ tiṭṭhatu lokamhi, dhaṃsakaṃ sabbapāṇinaṃ;

Mahāmohatamaṃ jayaṃ, jotantaṃ jinasāsanaṃ.

Vanditvā ratanaṃ seṭṭhaṃ, nissāya pubbake garu;

Nītidhammaṃ pavakkhāmi, sabbaloka sukhāvahaṃ.

Ācariyo ca sippañca, paññāsutakathādhanaṃ;

Desañca nissayo mittaṃ, dujjano sujano balaṃ.

Itthī putto ca dāso ca, gharāvāso katākato;

Ñātabbo ca alaṅkāro, rājadhammā pasevako;

Dukkhādimissako ceva, pakiṇṇakāti mātikā.

Rājanīti –

Sīhā ekaṃ bakā ekaṃ, sikkhe cattāri kukkuṭā;

Pañca kākā rājā nāma, cha sunakkhā tīṇi gadrabhā.

1.

Mahākammaṃ khuddakaṃ vā, yaṃ kammaṃ kātumicchati;

Sabbārambhena kātabbaṃ, sīhā ekaṃ tadā bhave.



我来将这段巴利文完整翻译成简体中文：
礼敬世尊、阿罗汉、正等正觉者
诗人明镜格言
目录
正如依法而治的国王们，以及大臣与祭司；
依循政治学说，作出判断与决定。
四部吠陀经典，弥曼差论理之广博；
法典与古传，这十四种学问。
生命学、人文学、音乐学这三种；
经济学为第四，共计十八种学问。
传统、习俗、数理、疾病、政治、特性；
音乐、舞女、弓术等圆满之学。
医药、历史、占星术与韵律；
图像、声韵，这就是十八种技艺。
所谓调御与刑罚，其中刑罚为君主；
其政策称为刑罚之策，也称为引导之策。
若以刑罚来引导，或再以刑罚来统领；
称为刑罚之策，适用于三界。
我将宣说从诸多典籍中摘取的王者之策要义；
此学说是一切根本，是旃陀罗（Cāṇakya）精要之集成。
我将宣说旃陀罗所说的根本教义；
仅仅了解此义，愚者也能成为智者。
获得朋友、离间亲友、战争以及和解；
五种谋略及其他，从迦叶所记载。
从世间格言中 -
（1）智者品.（2）善人品.（3）愚人恶人品.（4）朋友品.（5）女人品.（6）国王品.（7）杂项品.
世间格言 -
智者与善人品，恶人、友人与女人；
国王与杂项品，共七品庄严。
以轮王之庄严，于迦尸年中净化；
第二月之六日，黑分第七日始。
我将宣说世间格言，摘自诸多典籍；
用摩揭陀语简要宣说，礼敬三宝。
格言是世间人之精华，
母亲父亲老师朋友；
因此人当了知格言，
成为多闻具智者。
大珍格言 -
（1）智者论.（2）离间论.（3）朋友论.（4）领导论.（5）女人论.
我礼敬最殊胜的大珍释迦牟尼，
已离障碍与渴爱，完全解脱，善见者。
此世格言为众生之精要，朋友、师长与父母；
具格言者明智通达，多闻善见义理。
法性格言 -
（1）师长论.（2）技艺论.（3）智慧论.（4）闻法论.（5）故事论.（6）财富论.（7）地方论.（8）依止论.（9）朋友论.（10）恶人论.（11）善人论.（12）力量论.（13）女人论.（14）适宜论.（15）仆人论.（16）居家论.（17）应作论.（18）不应作论.（19）应知论.（20）庄严论.（21）王法论.（22）侍奉论.（23）苦等杂论.（24）杂项论.
轮中之轮王，天中之天王，
梵天中之梵王，愿胜者满我愿。
愿久住于世间，摧毁一切众生；
大痴暗胜利，照耀佛陀教法。
礼敬最胜三宝，依止古代师长；
我将宣说法性格言，带来一切世间安乐。
师长与技艺，智慧、闻法、故事、财富；
地方与依止、朋友，恶人、善人、力量。
女人、子与仆人，居家、应作不应作；
应知与庄严，王法与侍奉；
苦等杂论等，以及诸杂项。
王者格言 -
狮子一法，鹤一法，鸡四法；
乌鸦五法称王者，狗六法，驴三法。
1.
无论大事或小事，凡欲作之事；
皆当全力以赴，此为狮子一法。

2.

Indriyāni susaṃyama, bakova paṇḍito bhave;

Desaka lomapannāni, sabbakammāni sādhaye.

3.

Pubbaṭṭhānañca yuddhañca, saṃvibhāgañca bandhu hi;

Thiyā akkamma bhuttañca, sikkhe cattāri kukkuṭo.

4.

Guyhe methunaṃ pekkhitvā, bhojanaṃ ñātisaṅgaho;

Vilokā pekkhanālasyaṃ, pañca sikkheyya vāyasā.

5.

Anālassaṃtisavantāso, suniddhā suppabodhanā;

Daḷhabhatti ca sūrañca, cha etesvānato guṇo.

6.

Khinnova vahate bhāraṃ, sītuṇhañca na cintayī;

Santuṭṭho ca bhave niccaṃ, tīṇi sikkheyya gadrabhā.

7.

Vīsati tāni guṇāni, careyya iha paṇḍito;

Vijeyya ripū sabbepi, tejassī so bhavissati.

(1) Paṇḍitakaṇḍa (2) sujanakaṇḍa (3) bāladujjanakaṇḍa (4) mittakaṇḍa (5) rājakaṇḍa (6) nāyakakaṇḍa (7) puttakaṇḍa (8) vejjācariyakaṇḍa (9) dāsakakaṇḍa (10) itthikaṇḍa (11) pakiṇṇakakaṇḍa

Kavidappaṇanītiṃyo, vācuggataṃ karoti ce;

Bhuvanamajjhe eso hi, viññū paṇḍitajātiko.

Kavidappaṇanīti

Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa

Ratanattayapaṇāma

1.

Mahākavivaraṃ buddhaṃ, dhammañca tena sevitaṃ;

Saṅghaṃ niraṅgaṇañcāpi, vandāmi sirasā daraṃ.

2.

Karissāmi samāsena, nānāsattha samuddhaṭaṃ;

Hitāya kavinaṃ nītiṃ, kavidappaṇanāmakaṃ.

Paṇḍitakaṇḍa

3.

Nīti sāro manussānaṃ, mitto ācariyopi ca;

Mātā pitā ca nītimā, sutavā ganthakārako.

4.

Alasassa kuto sippaṃ, asippassa kuto dhanaṃ;

Adhanassa kuto mittaṃ, amittassa kuto sukhaṃ;

Asukhassa kuto puññaṃ, apuññassa kuto varaṃ.

5.

Sucintitacintī ceva, subhāsitabhāsīpi ca;

Sukatakammakārī ca, paṇḍito sādhumānuso.

6.

Kaviheraññakā katvā, uttattaṃ satthakañcanaṃ;

Bhūsanaṃ gajjapajjādiṃ, karonti ca manoharaṃ.

7.

Bahuṃ lahuñca gahaṇaṃ, sammūpadhāraṇampi ca;

Gahita asammussanaṃ, etaṃ suviññulakkhaṇaṃ.

8.

Ajarāmaraṃva pañño, vijjamatthañca cintaye;

Gahito iva kesesu, maccunā dhammamācare.

9.

Sippasamaṃ dhanaṃ natthi, sippaṃ corā na gaṇhare;

Idha loke sippaṃ mittaṃ, paraloke sukhāvahaṃ.

10.

Bhuñjanatthaṃ kathanatthaṃ, mukhaṃ hotīti no vade;

Yaṃ vātaṃ vā mukhāruḷhaṃ, vacanaṃ paṇḍito naro.

11.

Dummedhehi pasaṃsā ca, viññūhi garahā ca yā;

Garahāva seyyo viññūhi, yañce bālappasaṃsanā.

12.

Acintiye sāṭṭhakathe, paṇḍito jinabhāsite;

Upadesaṃ sadā gaṇhe, garuṃ sammā upaṭṭhahaṃ.

Tasmā sāṭṭhakathe dhīro, gambhīre jinabhāsite;

Upadesaṃ sadā gaṇhe, garuṃ sammā upaṭṭhahaṃ.

13.

Garūpadesahīno hi, atthasāraṃ na vindati;

Atthasāravihīno so, saddhammā parihāyati.

14.

Garūpadesalābhī ca, atthasārasamāyuto;

Saddhammaṃ paripālento, saddhammasmā na hāyati.

15.

Sabbadabbesu vijjeva, dabbamāhu anuttaraṃ;

Ahārattā anagghattā, akkhayattā ca sabbadā.

16.

Appakenapi medhāvī, pābhatena vicakkhaṇo;

Samuṭṭhāpeti attānaṃ, aṇuṃ aggiṃva sandhamaṃ.

17.

Paṇḍite ca guṇā sabbe, mūḷhe dosā hi kevalaṃ;

Tasmā mūḷhasahassesu, pañño eko visesiyate.

18.

Bālā issanti dummedhā, guṇī niddosakārino;

Garuko paṇḍito etasa-missaṃ tehyavidvā samo.

19.

Manuññameva bhāseyya, nāmanuññaṃ kudācanaṃ;

Manuññaṃ bhāsamānassa, garuṃ bhāraṃ udaddhari;

Dhanañca naṃ alābhesi, tena cattamano ahu.



我来将这段巴利文完整翻译成简体中文：
2.
善当守护诸根，如鹤般成为智者；
于所在处运用智慧，成就一切事业。
3.
提前准备、战斗、分配，以及亲族；
冒险进食，这四法应向鸡学习。
4.
隐秘交配、觅食、亲族聚集；
观察四方、警惕懒惰，这五法应向乌鸦学习。
5.
勤勉、有耐心、善眠、容易醒；
坚定忠诚与勇猛，这六法为狗之德。
6.
虽疲惫仍负重，不计较寒暑；
常知足，这三法应向驴学习。
7.
这二十种品德，智者于此应修习；
便能克服一切敌人，成就威德。
（1）智者品.（2）善人品.（3）愚人恶人品.（4）朋友品.（5）国王品.（6）领导品.（7）子女品.（8）医师师长品.（9）仆人品.（10）女人品.（11）杂项品.
若人能熟记诗人明镜格言；
此人在世间中，必成具慧智者。
诗人明镜格言
礼敬世尊、阿罗汉、正等正觉者
礼敬三宝
1.
最胜大诗人佛陀，以及他所修习之法；
无垢之僧伽，我恭敬顶礼。
2.
我将简要汇集，从诸多典籍中摘取；
为利益诗人之格言，名为诗人明镜。
智者品
3.
格言是人之精要，朋友与师长；
母亲父亲具格言者，多闻著作者。
4.
懒惰者何来技艺，无技艺何来财富；
无财富何来朋友，无朋友何来快乐；
无快乐何来福德，无福德何来殊胜。
5.
善于思维所思，善于言说所言；
善于实践所行，是为智者善人。
6.
诗人以黄金，打造精美饰品；
庄严诗歌韵文，创作令人心悦。
7.
广闻速记，正确理解；
所记不忘，此为智者特征。
8.
如无老死般，智者思维学问与义理；
如被死神揪住头发般，应当修习正法。
9.
无财富等同技艺，技艺盗贼不能夺；
此世技艺为友，来世带来安乐。
10.
不该说口仅为，饮食言语之用；
智者说出口的，皆应谨慎考虑。
11.
为愚者所赞叹，为智者所呵责；
智者的呵责胜过，愚者的赞叹。
12.
对于难以思议的，带有义释的佛陀教言；
智者应当常常接受，正确侍奉师长教导。
因此智者对于，深奥带义释的佛陀教言；
应当常常接受，正确侍奉师长教导。
13.
无师长教导者，不能获得义理精要；
失去义理精要者，便退失正法。
14.
获得师长教导，具足义理精要；
护持正法者，不退失正法。
15.
在一切财物中，智慧称为最上；
因为它能滋养，无价且永不竭尽。
16.
智者具洞察力，即使仅有微小资粮；
也能自我提升，如扇微火成炬。
17.
智者具足一切功德，愚者唯有过失；
因此在千万愚者中，智者独为殊胜。
18.
愚钝无智之人，嫉妒具德无过者；
尊重智者的人，与无知者不同。
19.
应当只说悦意语，永不说不悦意语；
说悦意语的人，能减轻重担；
获得财富，因此心满意足。

20.

Vijjā dadāti vinayaṃ, vinayā yāti pattataṃ;

Pattattā dhanaṃ pappoti, dhanā dhammaṃ tato sukhaṃ.

21.

Ye vuḍḍhamapacayanti, narā dhammassa kovidā;

Diṭṭheva dhamme pāsaṃsā, samparāye ca suggatiṃ.

22.

Mātariva paradāresu, paradabbesu ledduṃva;

Attanīva sabbabhūtesu, yo passati so paṇḍito.

23.

Āsīsetheva puriso, na nibbindeyya paṇḍito;

Anavajjesu kammesu, pasaṃsitesu sādhubhi.

Āsīsetheva puriso, na nibbindeyya paṇḍito;

Passāmi vohaṃ attānaṃ, yathā icchiṃ tathā ahu.

24.

Vāyametheva puriso, na nibbindeyya paṇḍito;

Puññakriyavatthūsu, pasaṃsitesu viññubhi.

25.

Loke ussāhavantānaṃ, janānaṃ kimasādhiyaṃ;

Sāgarepi mahāsetuṃ, kapiyūthehi bandhati.

26.

Kiṃ kulena visālena, guṇahīno tu yo naro;

Akulinopi satthañño, devatāhipi pujjate.

27.

Ukkaṭṭhe sūramicchanti, mantīsu akutūhalaṃ;

Piyañca annapānamhi, atthe jāte ca paṇḍitaṃ.

28.

Rūpayobbannasampannā , visālakulasambhavā;

Vijjāhīnā na sobhante, niggandhā iva kiṃ sukā.

29.

Vutyaṃ visadañāṇassa, ñāto attho tarassana;

Sūrappabhāya ādāso, chāyaṃ disse na mākare.

30.

Aveyyākaraṇo tvandho, badhiro kosavajjito;

Sāhiccarahito paṅgu, mūgo takkavivajjito.

31.

Dhīro ca vividhānaññū, paresaṃ vivarānugū;

Sabbāmitte vasīkatvā, kosiyova sukhī siyā.

32.

Mahātejopi tejoyaṃ, mattikaṃ na muduṃ kare;

Āpo āpesi mudukaṃ, sādhuvācāva kakkhaḷaṃ.

33.

Kottho puttena jātena, yo na vidū na dhammiko;

Kāṇena cakkhunā kiṃ vā, cakkhu pīḷeva kevalaṃ.

34.

Mudunāva ripuṃ jeti, mudunā jeti dāruṇaṃ;

No na siddhaṃ mudu kiñci, tato ca mudunā jaye.

35.

Sajāto yena jātena, yāti vaṃso samunnatiṃ;

Parivattinisaṃsāre, mato ko vā na jāyate.

36.

Dāne tapasi sūre ca, yassa na patthito yaso;

Vijjāya matthalābhe ca, kevalaṃ adhikovaso.

37.

Varo eko guṇī putto, na ca mūḷhasatānyapi;

Eko cando tamo hanati, na ca tārāgaṇo tathā.

38.

Puññatitthakato yena, tapo kvāpi sudukkaro;

Tassa putto bhave vasso, samiddho dhammiko suddhe.

39.

Lālaye pañcavassāni, dasavassāni tālaye;

Pattetu soḷase vasse, puttaṃ mittaṃva ācare.

40.

Lālane bahavo dosā, tālane bahavo guṇā;

Tasmā puttañca sissañca, tālaye na tu lālaye.

41.

Māgadhā pākatā ceva, sakkatavohāropi ca;

Etesu kovido pañño, dhīro pāḷiṃ visodhaye.

42.

Sakkataṃ pākatañceva-pabhaṃso ca pisācikī;

Māgadhī sorasenīva, cha bhāsā parikittitā.

43.

Candanaṃ sītalaṃ loke, candikā sītalā tato;

Candana candikātopi, vākyaṃ sādhu subhāsitaṃ.

44.

Pattakāloditaṃ appaṃ, vākyaṃ subhāsitaṃ bhave;

Khuditassa kadannampi, bhuttaṃ sādurasaṃ siyā.

45.

Satthakāpi bahūvācā, nādarā bahubhāṇino;

Sopakāramudāsinā, nanu diṭṭhaṃ nadījalaṃ.

46.

Pāsāṇachattaṃ garukaṃ, tato devānācikkhanā;

Tato vuḍḍhānamovādo, tato buddhassa sāsanaṃ.

47.

Tūlaṃ sallahukaṃ loke, tato capalajātiko;

Tatonosāvako tato, yati dhammapamādako.

48.

Paṇḍitassa pasaṃsāya, daṇḍo bālena dīyate;

Paṇḍito paṇḍiteneva, vaṇṇitova suvaṇṇito.

49.

Satesu jāyate sūro, sahassesu ca paṇḍito;

Vuttā satasahassesu, dātā bhavati vā na vā.



我来将这段巴利文完整翻译成简体中文：
20.
知识带来修养，修养达到圆满；
圆满获得财富，财富带来法乐。
21.
尊敬长者的人，通达正法之人；
现世受到称赞，来世得生善趣。
22.
视他人妻如母，视他人财如土；
视众生如己身，如此者为智者。
23.
智者应当希求，不应生厌倦；
对无过之善业，为善人所赞叹。
智者应当希求，不应生厌倦；
我见我自身，如所愿而成。
24.
智者应当精进，不应生厌倦；
对福德事业，为智者所赞叹。
25.
世间精进之人，有何不能成就；
即便在大海中，也能用猿群造桥。
26.
高贵家世何用，若人无功德；
即使出身低贱，通晓经典者，连诸天也敬重。
27.
高位求勇敢者，谋士求不轻率；
饮食求可口，危难求智者。
28.
具足容貌青春，出身高贵家族；
无智慧不庄严，如无香之花朵。
29.
清晰智慧言语，知义不迟疑；
太阳光照镜面，影像自显现。
30.
不通文法如盲，无词藻如聋，
无文采如跛，无逻辑如哑。
31.
智者通达众理，知他人过失；
降伏一切敌人，如鸱鸮得安乐。
32.
即使大威力，不能使土变柔软；
水能使水柔软，善言能化坚硬。
33.
生子不懂智慧，不明白正法；
有何用处，徒增眼中刺痛。
34.
以柔和胜敌人，以柔和胜凶暴；
柔和无不成就，因此以柔和取胜。
35.
生子能使家族，得以上进繁荣；
在轮回世间中，谁不曾死复生。
36.
布施、苦行、勇猛，名声不求自至；
知识与高地位，徒有过剩居所。
37.
一个有德之子胜，过百个愚昧子；
一轮明月能除暗，群星却无此能。
38.
曾在福德之地，修难行苦行者；
其子必定贤善，成就正法清净。
39.
五岁时呵护，十岁时管教；
十六岁成年时，待子如朋友。
40.
溺爱有诸多过失，管教有诸多功德；
因此对待子女弟子，应当管教不应溺爱。
41.
摩揭陀语、俗语、梵语等语言；
智者通达此等，贤者净化巴利语。
42.
梵语与俗语、颓废语与毗舍遮语；
摩揭陀语与苏罗西尼语，称为六种语言。
43.
世间檀香清凉，月光更加清凉；
较檀香月光更凉，是善说之语言。
44.
适时所说简短语，成为善说言语；
饥饿时粗粮，也成美味佳肴。
45.
多言者虽有实义，却不受人尊重；
助人者被视平常，如同河水常见。
46.
石伞重，天人指示更重；
长者教诫更重，佛陀教法最重。
47.
棉絮世间最轻，轻浮之人更轻；
不听劝者更轻，放逸比丘最轻。
48.
智者受愚者赞，如同受到惩罚；
智者为智者赞，方为真正称赞。
49.
百人中生一勇士，千人中生一智者；
十万人中或有或无，一位布施之人。

50.

Vidvattañca rājattañca, neva tulyaṃ kadācipi;

Sadese pūjito rājā, vidvā sabbattha pūjito.

51.

Sataṃ dīghāyukaṃ sabba-sattānaṃ sukhakāraṇaṃ;

Asataṃ pana sabbesaṃ, dukkhahetu na saṃsayo.

52.

Paṇḍite sujane sante, sabbepi sujanā janā;

Jātekasmiṃ sāragandhe, sabbe gandhamayā dumā.

53.

Attāva yadi vinīto, nijassitā mahājanā;

Vinītaṃ yanti sabbepi, ko taṃ nāseyya paṇḍito.

54.

Sarīrassa guṇānañca, dūramaccantamantaraṃ;

Sarīraṃ khaṇaviddhaṃsī, kappantaṭṭhāyino guṇā.

55.

Ambuṃ pivanti no najjo, rukkho khādati no phalaṃ;

Megho kvacipi no sassaṃ, paratthāya sataṃ dhanaṃ.

56.

Saccaṃ punapi saccanti, bhujamukkhippa muccate;

Sakattho natthi nattheva, parassattha makubbato.

57.

Sataṃ pharusavācāhi, na yāti vikatiṃ mano;

Tiṇukkāhi na sakkāva, tāpetuṃ sāgare jalaṃ.

58.

Selo yathā ekaghano, vātena na samīrati;

Evaṃ nindāpasaṃsāsu, na samiñjanti paṇḍitā.

59.

Dhammatthakāmamokkhānaṃ , yassekopi na vijjati;

Ajagalathanasseva, tassa jāti niratthakā.

60.

Na kammamapi cintetvā, caje uyyogamattano;

Anuyyogena telāni, tilehi na sakkā laddhuṃ.

61.

Yathā hyekena cakkena, na rathassa pati bhave;

Evaṃ purisakārena, vinā kammaṃ na sijjhati.

62.

Uyyāmena hi sijjhanti, kāriyāni na manorathaṃ;

Na hi suttassa sīhassa, pavisanti migāmukhe.

63.

Mātāpitu katābhyāso, guṇitameti bālako;

Na gabbhajātimattena, putto bhavati paṇḍito.

64.

Mātā sattu pitā verī, yena bālo na pāṭhito;

Na sobhate sabhāmajjhe, haṃsamajjhe bako yathā.

65.

Kāco kañcanasaṃsaggo, dhatte marakatiṃ jutiṃ;

Tathā sabbhisannidhānā, mūḷho yāti pavīṇataṃ.

66.

Tasmā akkharakosallaṃ, sammādeyya hitatthiko;

Upaṭṭhahaṃ garuṃ sammā, uṭṭhānādīhi pañcahi.

67.

Uṭṭhānā upaṭṭhānā, ca, sussūsā pāricarīyā;

Sakkaccaṃ sippuggahaṇā, garuṃ ārādhaye budho.

68.

Kābyasattha vinodena, kālo gacchati dhīmataṃ;

Byasanena ca mūḷhānaṃ, nidāya kalahena vā.

69.

Cha dosā puriseneha, hātabbā bhūtimicchatā;

Niddātandī bhayaṃ kodho, ālasyaṃ dīghasuttatā.

Niddāsīlī sabhāsīlī, anuṭṭhātā ca yo naro;

Alaso kodhapaññāṇo, taṃ parābhavato mukhaṃ.

70.

Nigguṇesupi sattesu, dayā kubbanti sādhavo;

Na hi saṃharate jutiṃ, cando caṇḍālavesme.

71.

Yatra vidvajjano natthi, sīlāghyo tatra appadhipi;

Niratthapādame dese, eraṇḍopi dumāyate.

72.

Ṭhānabhaṭṭhā na sobhante, dantā kesā nakhā narā;

Itiviññāya matimā, saṭṭhānaṃ na pariccaje.

73.

Paropadese paṇḍiccaṃ, sabbesaṃ sukarañhi kho;

Dhamme sayamanuṭṭhānaṃ, kassacisumahattano.

74.

Appamādaṃ pasaṃsanti, puññakiriyāsu paṇḍitā;

Appamatto ubho atthe, adhiggaṇhāti paṇḍito.

75.

Nidhīnaṃva pavattāraṃ, yaṃ passe vajjadassinaṃ;

Niggayhavādiṃ medhāviṃ, tādisaṃ paṇḍitaṃ bhaje;

Tādisaṃ bhajamānassa, seyyo hoti na pāpiyo.

76.

Muhuttamapi ce viññū, paṇḍitaṃ payirupāsati;

Khippaṃ dhammaṃ vijānāti, jivhā sūparasaṃ yathā.

77.

Dullabho purisājañño, na so sabbattha jāyati;

Yattha so jāyatī dhīro, taṃ kulaṃ sukha medhati.

78.

Tagarañca palāsena, yo naro upanayhati;

Pattāpi surati vāyanti, evaṃ dhīrūpasevanā.



我来将这段巴利文完整直译成简体中文：
50.
智者身份与王者身份，从不能相提并论；
国王仅在本国受敬重，智者则处处受尊崇。
51.
善人长寿，是众生安乐因；
恶人则必定，是众生痛苦因。
52.
有智者善人在，众人皆成善；
如一树有香，众树皆染香。
53.
若自己调御，众人皆依附；
调御则众随，何智者能坏。
54.
身体与功德，二者差异甚远；
身体瞬间毁坏，功德持续劫末。
55.
江河不饮水，树木不食果；
云不为己雨，善人财利他。
56.
真实再真实，高举手宣说；
不为他利者，自利亦不成。
57.
善人闻恶语，心意不改变；
如火把不能，使海水沸腾。
58.
如一整块岩石，不为风所动；
智者面对毁誉，也是如此不动。
59.
法利欲解脱，若一者不具；
如公山羊乳，其生命无义。
60.
不应思虑工作，而放弃自己努力；
不经努力榨油，芝麻不能出油。
61.
如同一个车轮，不能行驶马车；
如是无人努力，事业终不成就。
62.
以努力成就事，非仅靠心愿；
睡眠的狮子口，野兽不会送上。
63.
父母教导熏习，孩童方具功德；
不仅由胎而生，便能成为智者。
64.
母为敌父为仇，不教导愚子；
不光彩集会中，如鹤处鹅群。
65.
玻璃因金相近，现绿宝石光；
愚者亲近善士，也能获得智慧。
66.
故求利益者，当善学文字；
以五种方式，正确侍奉师。
67.
精进与侍奉，恭敬与服侍；
认真学技艺，智者敬师长。
68.
智者以诗文典籍，打发时光；
愚者以灾祸睡眠，争吵度日。
69.
欲求成就者，应断六种过；
昏睡与懒惰，恐惧与忿怒，懈怠与拖延。
嗜睡好聚会，不事努力者；
懒惰易发怒，此乃衰败门。
70.
善人对众生，纵无德也慈悯；
如月不收敛光明，照耀贱民之家。
71.
无智者处所，少智亦为贵；
无树之地方，蓖麻也成树。
72.
离位则不美，牙发指与人；
智者知此理，不离自处所。
73.
听从他人教导智慧，众人皆能做到；
但自己实践正法，唯有大人能为。
74.
智者赞不放逸，修习诸福业；
不放逸智者，双得现后益。
75.
如见指示宝藏者，能指出过失者；
智者说诫言，应亲近此贤；
亲近如此人，增善而减恶。
76.
智者若片刻，亲近于智者；
速知法义理，如舌尝汤味。
77.
良材人难得，非处处可生；
智者所生处，其家必兴盛。
78.
有人以叶包，塔迦罗之香；
叶亦变香气，近智者亦然。;

79.

Nipuṇe sutameseyya, vicinitvā sutatthiko;

Bhattaṃ ukkhaliyaṃ pakkaṃ, bhājanepi tathā bhave.

80.

Appakaṃ nātimaññeyya, citte sutaṃ nidhāpaye;

Vammikodakabindūva, cirena paripūrati.

81.

Gacchaṃ kipilliko yāti, yojanānaṃ satānipi;

Agacchaṃ venayyoapi, padamekaṃ na gacchati.

82.

Sele sele na maṇikaṃ, gaje gaje na muttikaṃ;

Vane vane na candanaṃ, ṭhāne ṭhāne na paṇḍito.

83.

Paṇḍito sutasampanno, yattha atthīti ce suto;

Mahussāhena taṃ ṭhānaṃ, gantabbaṃva sutesinā.

84.

Potthakesu ca yaṃ sippaṃ, parahatthesu yaṃ dhanaṃ;

Yathākicce samuppanne, na taṃ sippaṃ na taṃ dhanaṃ.

85.

Uppalena jalaṃ jaññā, kiriyāya kulaṃ naro;

Byattippamāṇa vācāya, jaññā tiṇena medaniṃ.

Jalappamāṇaṃ kumudamālaṃ,

Kulappamāṇaṃ vinayopamāṇaṃ;

Byattippamāṇaṃ kathitavākyaṃ,

Pathaviyā pamāṇaṃ tiṇamilātaṃ –

86.

Appassuto sutaṃ appaṃ, bahuṃ maññati mānavā;

Sindhudakamapassanto, kūpe toyaṃva maṇḍuko.

87.

Paṭhame sippaṃ gaṇheyya, eseyya dutiye dhanaṃ;

Careyya tatiye dhammaṃ, esā janāna dhammatā.

88.

Sussūsā suttavaddhanī, sutaṃ paññāya vaddhanaṃ;

Paññāya atthaṃ jānāti, attho ñāto sukhāvaho.

89.

Natthi vijjāsamaṃ mittaṃ, na ca byādhisamo ripu;

Na ca atthasamaṃ pemaṃ, na ca kammasamaṃ balaṃ.

90.

Vinā satthaṃ na gaccheyya, sūro saṅgāmabhūmiyaṃ;

Paṇḍitvaddhagū vāṇijo, videsagamano tathā.

91.

Dhananāsaṃ manotāpaṃ, ghare duccaritāni ca;

Vañcanañca avamānaṃ, paṇḍito na pakāsaye.

92.

Anavhāyaṃ gamayanto, apucchā bahubhāsako;

Attaguṇaṃ pakāsanto, tividho hīnapuggalo.

93.

Haṃso majjhe na kākānaṃ, sīho gunnaṃ na sobhate;

Gadrabhamajjhe turaṅgo, bālamajjheva paṇḍito.

94.

Pattānurūpakaṃ vākyaṃ, sabhāvānurūpaṃ piyaṃ;

Attānurūpakaṃ kodhaṃ, yo jānāti sa paṇḍito.

95.

Apparūpo bahuṃbhāso, appapañño pakāsako;

Appapūro ghaṭo khobhe, appakhīrā gāvī cale.

96.

Na titti rājā dhanamhi, paṇḍitopi subhāsite;

Cakkhupi piyadassane, na titti sāgaro jale.

97.

Hīnaputto rājamacco, bālaputto ca paṇḍito;

Adhanassa dhanaṃbahu, purisānaṃ na maññatha.

98.

Yo sisso sippalobhena, bahuṃ gaṇhāti taṃ sippaṃ;

Mūgova supinaṃ passaṃ, kathetumpi na ussahe.

99.

Na bhijjetuṃ kumbhakāro, sobhetuṃ kumbha ghaṭati;

Na khipituṃ apāyesu, sissānaṃ vuḍḍhikāraṇā.

100.

Adhanassa rasaṃkhādo, abalassa hato naro;

Appaññassa vākyakaro, ummattaka samāhikho.

101.

Ekenāpi surukkhena, pupphitena sugandhinā;

Vāsitaṃ kānanaṃ sabbaṃ, suputtena kulaṃ yathā.

102.

Iṇakattā pitā sattu, mātā ca byabhicārinī;

Bhariyā rūpavatī sattu, putto sattu apaṇḍito.

103.

Guṇadosamasatthaññū, jano vibhajate kathaṃ;

Adhikāro kimandhassa, rūpabhedopaladdhiyaṃ.

104.

Sabbattha satthatoyeva, guṇadosavicecanaṃ;

Yaṃ karoti vināsatthaṃ, sāhasaṃ kimatodhikaṃ.

105.

Nihīyati puriso nihīnasevī,

Na ca hāyetha kadāci tulyasevī;

Seṭṭhamupanamaṃ udeti khippaṃ,

Tasmā attano uttariṃ bhaje.

106.

Paccuppannañca yo dhammaṃ, tattha tattha vipassati;

Asaṃhīraṃ asaṃkuppaṃ, taṃ vidvā manubrūhaye.

107.

Chandā dosā bhayā mohā, yo dhammaṃ nātivattati;

Āpūrati tassa yaso, sukkapakkheva candimā.



我来将这段巴利文完整翻译成简体中文：
79.
求学者应当，细察精妙法；
如锅中煮饭，分到碗中亦然。
80.
不应轻视少，应将所闻记心；
如蚁垤水滴，日积终盈满。
81.
蚂蚁虽缓行，能行数百由旬；
不行之飞鸟，一步也无法行。
82.
非每山有宝，非每象产珠；
非每林有檀，非处处有智者。
83.
若闻某处有，多闻具慧者；
求学人应当，精进前往彼处。
84.
技艺在书中，财富在他手；
当真需要时，非技艺非财富。
85.
以莲知水深，以行知种姓；
以言辨智慧，以草知地广。
莲花量水深，
礼仪量家族；
言语量智慧，
枯草量大地。
86.
少闻者以为，己闻已甚多；
如井中青蛙，未见大海水。
87.
少年求技艺，青年求财富；
壮年修正法，此乃世间法。
88.
恭敬增多闻，多闻增智慧；
智慧知义理，知义带安乐。
89.
无友如知识，无敌如疾病；
无爱如利益，无力如业力。
90.
勇士不无剑，赴战于战场；
智者与商人，无伴不远行。
91.
财产之损失，内心之烦恼，
家中之恶行，欺骗与轻蔑，
智者不宣扬。
92.
不请自往者，不问多言者，
自夸其功德，三种下等人。
93.
天鹅不群乌，狮子不群牛，
驴群无良马，愚群无智者。
94.
言语应得体，友善应适宜，
愤怒应适度，知此者智者。
95.
形小而多言，智少而炫耀，
空瓶声响大，少乳牛动多。
96.
国王不厌财，智者不厌言，
眼不厌美色，海不厌水量。
97.
卑贱为王臣，愚者生智子，
贫者得大富，皆非常理事。
98.
学生贪技艺，过多学此艺；
如哑者见梦，欲说却无能。
99.
陶师造陶器，为美非为碎；
师长育学生，为善非堕落。
100.
贫者食美味，弱者打他人，
愚者多言语，如同疯狂者。
101.
一棵香树开花，
香遍整片森林；
一个贤善之子，
荣耀整个家族。
102.
负债父为敌，淫乱母为敌，
美妻亦为敌，愚子更为敌。
103.
不知功过者，如何判是非；
瞎子如何能，分辨诸色相。
104.
处处依典籍，辨别善与恶；
不依典籍行，何异鲁莽为。
105.
亲近卑劣者必堕落，
亲近同等者不退步；
亲近上等速提升，
故当亲近胜于己者。
106.
当下所行法，处处应观察；
坚定不动摇，智者当修习。
107.
不因欲恨怖痴，而违背正法者；
其名声日增长，如月之上弦。

108.

Paṇḍito sīlasampanno, saṇho ca paṭibhānavā;

Nivātavutti athaddho, tādiso labhate yasaṃ.

109.

Dullabhaṃ pākatikaṃ vākyaṃ, dullabho khemakaro suto;

Dullabhā sadisī jāyā, dullabho sajano piyo.

110.

Atthaṃ mahantamāpajja, vijjaṃ sampattimeva ca;

Careyyāmānathaddho yo, paṇḍito so pavuccati.

111.

Sutasanniccayā dhīrā, tuṇhībhūtā apucchitā;

Puṇṇāsubhāsitenāpi, ghaṇṭādī ghaṭṭitā yathā.

112.

Apuṭṭho paṇḍito bherī, pajjunno hoti pucchito;

Bālo puṭṭho apuṭṭho ca, bahuṃ vikatthate sadā.

113.

Parūpavāde badhiro, paravajje alocano;

Paṅgulo aññanārīsu, dussatakke acetano.

Cakkhumāssa yathā andho, sotavā badhiro yathā;

Paññavāssa yathāmūgo, balavā dubbaloriva;

Atha atthe samuppanne, sayetha matasāyitaṃ.

114.

Pāpamitte vivajjetvā, bhajeyyuttamapuggalaṃ;

Ovāde cassa tiṭṭheyya, patthento acalaṃ sukhaṃ.

115.

Atisītaṃ atiuṇhaṃ, atisāyamidaṃ ahu;

Iti vissaṭṭhakammante, atthā accenti māṇave.

116.

Yo ca sītañca uṇhañca, tiṇābhiyyo na maññati;

Karaṃ purisakiccāni, so sukhaṃ na vihāyati.

117.

Yasmiṃdese na sammāno, na piyo na ca bandhavo;

Na ca vijjāgamo koci, na tattha divasaṃ vase.

118.

Dhanavā sutavā rājā, nadī vajjo ime pañca;

Yattha dese na vijjanti, na tattha divasaṃ vase.

119.

Nabhassa bhūsanaṃ cando, nārīnaṃ bhūsanaṃ pati;

Chamāya bhūsanaṃ rājā, vijjā sabbassa bhūsanaṃ.

120.

Sukhatthiko sace vijjaṃ, vijjatthiko caje sukhaṃ;

Sukhatthino kuto vijjā, kuto vijjatthino sukhaṃ.

121.

Khaṇena kaṇena ceva, vijjāmatthañca sādhaye;

Khaṇacāge kuto vijjā, kaṇacāge kato dhanaṃ.

122.

Ācariyā pādamādatte, pādaṃ sisso sajānanā;

Pādaṃ sabrahmacārīhi, pādaṃ kālakkamena ca.

123.

Dhammo jaye no adhammo, saccaṃ jayati nāsaccaṃ;

Khamā jayati no kodho, devo jayati nāsūro.

124.

Hatthassa bhūsanaṃ dānaṃ, saccaṃ kaṇṭhassa bhūsanaṃ;

Sotassa bhūsanaṃ satthaṃ, bhūsane kiṃ payojanaṃ.

125.

Videsetu dhanaṃ vijjā, byasanesu dhanaṃ mati;

Paraloke dhanaṃ dhammo, sīlaṃ sabbattha ve dhanaṃ.

126.

Padose dīpako cando, pabhāte dīpako ravi;

Tiloke dīpako dhammo, suputto kuladīpako.

127.

Vidvā eva vijānāti, vidvajjanaparissamaṃ;

Na hi vañjhā vijānāti, guruṃ pasavavedanaṃ.

128.

Yassa natthi sayaṃ paññā, satthaṃ tassa karoti kiṃ;

Locanehi vihīnassa, dappaṇo kiṃ karissati.

129.

Kiṃ karissanti vattāro, sotaṃ yattha na vijjate;

Naggakapaṇake dese, rajako kiṃ karissati.

130.

Mūḷhasidhassāpadesena, kunārībharaṇena ca;

Khalasattūhi saṃyogā, paṇḍitopyāvasīdati.

131.

Natthi attasamaṃ pemaṃ, natthi dhaññasamaṃ dhanaṃ;

Natthi paññāsamā ābhā, vuṭṭhi ve paramā sarā.

132.

Bhujaṅgamaṃ pāvakañca khattiyañca yasassinaṃ;

Bhikkhuñca sīlasampannaṃ, sammadeva samācare.

133.

Tasmā hi paṇḍito poso, sampassaṃ atthamattano;

Buddhe dhamme ca saṅghe ca, dhīro saddhaṃ nivesaye.

134.

Guṇo seṭṭhaṅgataṃ yāti, na ucce sayane vase;

Pāsādasikhare vāso, kāko kiṃ garuḷo siyā.

135.

Anāgataṃ bhayaṃ disvā, dūrato parivajjaye;

Āgatañca bhayaṃ disvā, abhīto hoti paṇḍito.



我来将这段巴利文完整直译成简体中文：
108.
智者具足戒，温和有智慧；
谦逊不傲慢，如是得名声。
109.
自然言语难得，安稳之子难得；
相称妻子难得，善良友人难得。
110.
获得大利益，以及学问成就；
行为谦逊者，此人称智者。
111.
智者积闻法，不问则默然；
如钟待击响，善语亦如是。
112.
未问智者如鼓，被问则如雷；
愚者问与不问，常自夸不停。
113.
对人诽谤耳聋，对人过失眼瞎；
对他女人腿瘸，对恶思维无心。
虽有眼如盲，虽有耳如聋；
虽有慧如哑，虽有力如弱；
若遇事时起，应装如死人。
114.
远离恶友伴，亲近最上人；
依止其教诫，追求永恒乐。
115.
太冷或太热，或说天太晚；
如是废工作，利益离愚者。
116.
不以寒与热，视为重于草；
履行人之责，不失其安乐。
117.
若在某地方，无尊重爱敬，
无亲友学问，不应住一日。
118.
富人与多闻，国王河市场，
此五者若无，不应住一日。
119.
天空以月为饰，妇女以夫为饰；
大地以王为饰，智慧庄严一切。
120.
求乐者若学，求学者舍乐；
求乐何有学，求学何有乐。
121.
分秒皆当以，成就学与财；
失时何有学，失刻何有财。
122.
师长教四分，自学悟四分；
同学助四分，时日成四分。
123.
正法胜非法，真实胜虚假；
忍辱胜忿怒，正信胜邪信。
124.
布施手之饰，真实颈之饰；
经典耳之饰，何需他装饰。
125.
异乡财为学，灾难财为智；
来世财为法，戒德处处财。
126.
夜晚月为灯，清晨日为灯；
三界法为灯，贤子家门灯。
127.
唯智者了知，智者之辛劳；
不孕者不知，生产之痛苦。
128.
自己无智慧，经典有何用；
失去双眼者，明镜有何用。
129.
无耳能听者，说者何所为；
贫困裸体地，染工何所为。
130.
与愚者为伴，与恶妇相处；
与恶敌交往，智者亦沉沦。
131.
无爱胜于自爱，无财胜于谷物；
无光胜于智慧，雨水最上声。
132.
对待蛇与火，对待有势力者；
对持戒比丘，皆当善对待。
133.
是故智慧人，观察己利益；
于佛法僧处，坚定生信心。
134.
功德至最上，不在高床坐；
居于宫殿顶，乌鸦岂成鹰。
135.
见未来之患，远远应回避；
见已至之患，智者无畏惧。

136.

Asajjāya malāmantā, anuṭṭhānamalā gharā;

Malaṃ vaṇṇassa kosajjaṃ, pamādo rakkhato malaṃ.

137.

Anupubbena medhāvī, thokaṃ thokaṃ khaṇe khaṇe;

Kammāro rajatasseva, niddhame malamattano.

138.

Yañhi kayirā tañhi vade, yaṃ na kayirā na taṃ vade;

Akarontaṃ bhāsamānaṃ, parijānanti paṇḍitā.

139.

Visamaṃ sabhayaṃ ativāto, paṭicchannaṃ devanissitaṃ;

Pantho ca saṅgāmo titthaṃ, aṭṭhete parivajjiyā.

140.

Rattoduṭṭho ca muḷho ca, mānī luddho tathālaso;

Ekacintī ca bālo ca, ete atthavināsakā.

141.

Ratto duṭṭho ca mūḷho ca, bhīru āmisagaruko;

Itthī soṇḍo paṇḍako ca, navamo dārakopi ca.

142.

Navate puggalā loke, ittarā calitā calā;

Etehi mantitaṃ guyhaṃ, khippaṃ bhavati pākaṭaṃ.

143.

Yo niruttiṃ na sikkheyya, sikkhanto piṭakattayaṃ;

Pade pade vikaṅkheyya, vane andhagajo yathā.

144.

Suttaṃ dhātu gaṇoṇvādi, nāmaliṅgānusāsanaṃ;

Yassa tiṭṭhati jivhagge, sabyākaraṇakesarī.

145.

Saddatthalakkhaṇe bhedī, yo yo nicchitalakkhaṇe;

So so ñātumakicchena, pahoti piṭakattaye.

146.

Yo saddasatthakusalo kusalo nighaṇḍu,

Chando alaṅkatisu niccakatābhiyogo;

So yaṃ kavittavikalopi kavīsu saṅkhyaṃ,

Moggayha vindati hi kitti’ mamandarūpaṃ.

147.

Sukkhopi candanataru na jahāti gandhaṃ,

Nāgo gato naramukhe na jahāti līḷaṃ;

Yantagato madhurasaṃ na jahāti ucchu,

Dukkhopi paṇḍitajano na jahāti dhammaṃ.

148.

Dhanadhaññappayogesu, tathā vijjāgamesu ca;

Āhāre byavahāre ca, cattalajjo sadā bhave.

149.

Sābhāvikī ca paṭibhā, sutañca bahunimmalaṃ;

Amando cābhiyogoyaṃ, hetu hotiha bandhane.

150.

Jaheyya pāpake mitte, bhajeyya paṇḍite jane;

Sādhavo abhiseveyya, suṇeyya dhammamuttamaṃ.

151.

Kalyāṇakārī kalyāṇaṃ, pāpakārī ca pāpakaṃ;

Yādisaṃ vappate bījaṃ, tādisaṃ harate phalaṃ.

152.

Chando nidānaṃ gāthānaṃ, akkharā tāsaṃ viyañjanaṃ;

Nāmasannissitā gāthā, kavi gāthānamāsayo.

153.

Tasmā hi paṇḍito poso, sampassaṃ hitamattano;

Paññavantaṃbhipūjeyya, cetiyaṃ viya sādaro.

154.

Dhīraṃ passe suṇe dhīraṃ, dhīrena sahasaṃvase;

Dhīrenallāpasallāpaṃ, taṃ kare tañca rocaye.

155.

Nayaṃ nayati medhāvī, adhurāyaṃ na yuñjati;

Sunayo seyyaso hoti, sammā vutto na kuppati;

Vinayaṃ so pajānāti, sādhu tena samāgamo.

156.

Sace labhetha nipakaṃ sahāyaṃ,

Saddhiṃ caraṃ sādhuvihāri dhīraṃ;

Abhibhuyya sabbāni parissayāni,

Careyya tenattamano satimā.

157.

No ce labhetha nipakaṃ sahāyaṃ,

Saddhiṃ caraṃ sādhuvihāri dhīraṃ;

Rājāva raṭṭhaṃ vijitaṃ pahāya,

Eko care mātaṅgaraññeva nāgo.

158.

Sokaṭṭhānasahassāni , bhayaṭṭhānasatāni ca;

Divase divase mūḷha-māvisanti na paṇḍitaṃ.

159.

Jalabindunipātena, cirena pūrate ghaṭo;

Tathā sakalavijjānaṃ, dhammassa ca dhanassa ca.

160.

Paṇḍitā dukkhaṃ patvāna, na bhavanti visādino;

Pavissa rāhuno mukhaṃ, kiṃ no deti puna sasī.

161.

Javena assaṃ jānanti, vāhena ca balibaddhaṃ;

Duhena dhenuṃ jānanti, bhāsamānena paṇḍitaṃ.

162.

Manasā cintitaṃ kammaṃ, vacasā na pakāsaye;

Aññalakkhitakāriyassa, yato siddhi na jāyate.



我来将这段巴利文完整直译成简体中文：
136.
不诵习为咒之垢，不精进为家之垢；
懒惰为容色之垢，放逸为守护之垢。
137.
智者当逐渐地，分分秒秒地；
如工匠炼银般，去除自身垢染。
138.
能做才可说，不能做不说；
说而不能行，智者能识破。
139.
险地与恐地，强风与隐秘，
依神及道路，战场与渡口，
此八处应避。
140.
贪染与瞋恚，愚痴与骄慢，
贪婪与懒惰，独思与愚人，
此等坏利益。
141.
贪染与瞋恚，愚痴与怯懦，
贪食与女人，酒徒与阉人，
第九童子等。
142.
此九种人等，世间轻浮动；
与彼密谈论，速成公开事。
143.
不学语文法，虽学三藏教；
步步生疑惑，如盲象入林。
144.
经典词根句，语法性数教；
皆在舌尖上，如语法狮王。
145.
谁能分别解，声义诸特相；
彼能不费力，了知三藏教。
146.
精通声明者，善解词典韵，
常习文饰者，虽无诗才能，
亦列诗人中，获得无量名。
147.
干枯檀香树，不失其香气；
象入人口中，不失其威仪；
甘蔗入榨机，不失其甜味；
智者遭困厄，不失其正法。
148.
财谷之运用，以及求学问；
饮食与交际，四事勿羞耻。
149.
天生之才智，清净多闻法；
勤勉不懈怠，此为作诗因。
150.
应舍恶朋友，亲近智慧人；
常侍奉善士，听闻最上法。
151.
善行者得善，作恶者得恶；
种下何种子，收获何种果。
152.
韵律诗之源，音节为装饰；
诗依名词立，诗人诗依处。
153.
是故智慧人，观察己利益；
恭敬具慧者，如敬塔庙般。
154.
见智者闻智，与智者同住；
与智者谈话，喜乐如是行。
155.
智者导引道，不行非正道；
善导为殊胜，正语不生怒；
明了诸律仪，与彼为善伴。
156.
若得贤明友，同行善安住，
具智克服一切险，
正念喜悦而前行。
157.
若不得贤明友，同行善安住，
如王舍国土去，
如象独行林中。
158.
千种忧愁事，百种恐怖事；
日日临愚者，不近于智人。
159.
水滴滴落下，长久盈满瓶；
如是诸智识，正法与财富。
160.
智者遭遇苦，不会生忧郁；
月亮入罗喉，岂不复出来。
161.
以速知良马，以驾知力牛；
以乳知乳牛，以言知智者。
162.
心中所思事，不应口宣说；
他知所行事，因此不成就。

163.

Anabhyāse visaṃ vijjā, ajiṇṇe bhojanaṃ visaṃ;

Visaṃ sabhā daliddassa, vuddhassa taruṇī visaṃ.

Cattāro pañca ālope, ābhutvā udakaṃ pive;

Alaṃ phāsuvihārāya, pahitattassa bhikkhuno.

164.

Yassa eso pasutopi, guṇavā pujjate naro;

Dhanu vaṃsavisuddhopi, nigguṇo kiṃ karissati.

165.

Issī dayī asaṃtuṭṭho, kodhano niccasaṅkīto;

Parabhāgyopajīvī ca, chaḷete dukkhabhāgino.

166.

Sumahantāni sattānī, dhārayantā bahussutā;

Chettāro saṃsayānañca, kaliṃ yanti lobhamohitā.

167.

Nadītīre khate kūpe, araṇītālavaṇṭake;

Na vade dakādī natthīti, mukhe ca vacanaṃ tathā.

168.

Sabbaṃ suṇāti sotena, sabbaṃ passati cakkhunā;

Na ca diṭṭhaṃ sutaṃ dhīro, sabbaṃ uccitu marahati.

169.

Bālādapi gahetabbaṃ, yuttamuttamanīsibhi;

Ravissāvisaye kiṃ na, padīpassa pakāsanaṃ.

170.

Tasmā hi paṇḍito poso, sampassaṃ attamattano;

Yoniso vicine dhammaṃ, evaṃ tattha visujjhati.

171.

Kiṃ tena jātujātena, mātuyobbannahārinā;

Ārohati na yo saka-vaṃsaagge dhajo yathā.

172.

Sammā upaparikkhitvā, akkharesu padesu ca;

Coraghāto siyā sisso, guru coraṭṭakārako.

173.

Adantadamanaṃ satthaṃ, khalānaṃ kurute madaṃ;

Cakkhusaṅkhārakaṃ tejaṃ, ulūkānaṃmivandhakaṃ.

174.

Narattaṃ dullabhaṃ loke, vijjā tatra sudullabhā;

Kavittaṃ dullabhaṃ tatra, satti tatra sudullabhā.

175.

Yebhuyyena hi sattānaṃ, vināse paccupaṭṭhite;

Anayo nayarūpena, buddhimāgamma tiṭṭhati.

Sujanakaṇḍa

176.

Saddhāsīlādidhammehi, sappanno seṭṭhamānuso;

Vutto buddhādisantehi, sādhusappuriso iti.

Saddādhanaṃ sīladhanaṃ, hirīottappiyaṃ dhanaṃ;

Sutadhanañca cāgo ca, paññā ve sattamaṃ dhanaṃ.

Yassa ete dhanā atthi, itthiyā purisassa vā;

Adaliddoti taṃ āhu, amoghaṃ tassa jīvitaṃ.

Tasmā saddhañca sīlañca, pasādaṃ dhammadassanaṃ;

Anuyuñjetha medhāvī, saraṃ buddhānasāsanaṃ.

177.

Sabbhireva samāsetha, sabbhi kubbetha santhavaṃ;

Sataṃ saddhammamaññāya, seyyo hoti na pāpiyo.

178.

Caja dujjanasaṃsaggaṃ, bhaja sādhusamāgamaṃ;

Kara puññamahorattaṃ, sara niccamaniccataṃ.

179.

Yo ve kataññū katavedī dhīro,

Kalyāṇamitto daḷhabhatti ca hoti;

Dukkhitassa sakkacca karoti kiccaṃ,

Tathāvidhaṃ sappurisaṃ vadanti.

180.

Mātāpettibharaṃ jantuṃ, kule jeṭṭhāpacāyinaṃ;

Saṇhaṃ sakhilasambhāsaṃ, pesuṇeyyappahāyinaṃ.

181.

Maccheravinaye yuttaṃ, saccaṃ kodhābhibhuṃ naraṃ;

Taṃ ve devā tāvatiṃsā, āhu ‘‘sappuriso’’iti.

182.

Kulajāto kulaputto, kulavaṃsasurakkhato;

Attanā dukkhappattopi, hīnakammaṃ na kāraye.

183.

Udeyya bhāṇu pacchime, nameyya meruaddipi;

Sītalaṃ yadi naraggi, pabbatagge ca uppalaṃ;

Vikase na viparitā, sādhuvācā kudācanaṃ.

184.

Sukhā rukkhassa chāyāva, tato ñātimātāpitu;

Tato ācerassa rañño, tato buddhassanekadhā.

185.

Bhamarā pupphamicchanti, guṇamicchanti sajjanā;

Makkhikā pūtimicchanti, dosamicchanti dujjanā.

186.

Mātuhīno dubbhāso hi, pituhīno dukkiriyo;

Ubho mātupituhīnā, dubbhāsā ca dukkiriyā.

187.

Mātuseṭṭho subhāso hi, pituseṭṭho sukiriyo;

Ubhomātu pituseṭṭhā, subhāsā ca sukiriyā.



我来将这段巴利文完整直译成简体中文：
163.
不习学则知识为毒，不消化则食物为毒；
贫者入会为毒，老者娶少女为毒。
食四五口饭，饮水而满足；
此足修行者，安乐而安住。
164.
即使低贱生，有德受尊敬；
弓虽族姓高，无德有何用。
165.
嫉妒吝啬不知足，易怒常怀疑；
依他人福活，此六常受苦。
166.
多闻者虽持，广大之经典；
能断诸疑惑，贪迷则堕落。
167.
河边掘井时，钻木取扇时；
莫说无水火，言语亦如是。
168.
耳闻一切声，眼见一切色；
智者不应说，所见闻一切。
169.
愚者所说中，智者取其善；
太阳不照处，岂非灯光明。
170.
是故智慧人，观察己利益；
如理择正法，如是得清净。
171.
虽生何种族，夺母之青春；
若不能提升，如旗升族顶，何益。
172.
应当善观察，字句之含义；
学生如盗贼，师长如捕盗。
173.
调伏未调者，使恶人骄慢；
如明目之光，使猫头鹰盲。
174.
人身世难得，其中学难得；
诗才更难得，其中力更难。
175.
大多数众生，面临毁灭时；
非道现道相，迷惑其智慧。
善人品
176.
具信戒等法，智慧最上人；
佛等圣者说，此为善良士。
信财与戒财，惭愧二种财；
闻财与舍财，智慧第七财。
若人具此财，不论男与女；
说彼非贫者，生命不虚度。
是故应修习，信戒与净信，
法见等功德，忆持佛教法。
177.
应与善人交，应与善结友；
知善人正法，增善不增恶。
178.
舍离恶人交，亲近善人会；
昼夜修福德，常念无常性。
179.
若人知恩义，念恩有智慧，
善友坚定信，热心助苦者，
如是之人者，名为善良士。
180.
赡养父母者，恭敬家长者；
言语柔和者，远离离间语。
181.
除去悭吝者，诚实降忿怒；
三十三天神，称之善良士。
182.
良家所生子，护持家族者；
纵遭诸困苦，不作卑贱业。
183.
太阳从西升，须弥山倒塌；
火变成清凉，山顶生莲花；
皆可能发生，善语不颠倒。
184.
树荫能致乐，亲友父母乐；
师长国王乐，佛陀无量乐。
185.
蜜蜂求花朵，善人求功德；
苍蝇求腐臭，恶人求过失。
186.
无母者语恶，无父者行恶；
父母俱无者，语恶且行恶。
187.
有母者语善，有父者行善；
父母俱在者，语善且行善。;

188.

Sunakho sunakhaṃ disvā, dantaṃ dasseti hiṃsituṃ;

Dujjano sujanaṃ disvā, rosayaṃ hiṃsamicchati.

189.

Na ca vegena kiccāni, kattabbāni kudācanaṃ;

Sahasā kāritaṃ kammaṃ, bālo pacchānutappati.

190.

Kodhaṃ vadhitvā na kadāci socati,

Makkhappahānaṃ isayo vaṇṇayanti;

Sabbesaṃ vuttaṃ pharusaṃ khametha,

Etaṃ khantiṃ uttamamāhu santo.

191.

Dukkho nivāso sambādhe, ṭhāne asucīsaṅkate;

Tato arimhi appiye, tatopi akataññunā.

192.

Ovadeyyā’nusāseyya , asabbhā ca nivāraye;

Satañhi so piyo hoti, asataṃ hotiappiyo.

193.

Uttamattanivātena, kakkhaḷaṃ mudunā jaye;

Nīcaṃ appakadānena, vāyāmena samaṃ jaye.

194.

Na visaṃ visamiccāha, dhanaṃ saṅghassa uccate;

Visaṃ ekaṃva hanati, hanati saṅghassa sabbaṃ.

195.

Dhanamappampi sādhūnaṃ, kūpe vāriva nissayo;

Bahuṃapi asādhūnaṃ, na ca vāriva aṇṇave.

196.

Apattheyyaṃ na pattheyya, acinteyyaṃ na cintaye;

Dhammameva sucinteyya, kālaṃ moghaṃ na icchaye.

197.

Acintitampi bhavati, cintitampi vinassati;

Na hi cintāmayā bhogā, itthiyā purisassa vā.

198.

Asantassa piyo hoti, sante na kurute piyaṃ;

Asataṃ dhammaṃ roceti, taṃ parābhavato mukhaṃ.

199.

Guṇā kubbanti dūtattaṃ, dūrepi vasataṃ sataṃ;

Ketake gandhaṃ ghāyitvā, gacchanti bhamarā sayaṃ.

200.

Pubbajātikataṃ kammaṃ, taṃ kammamīti kathyate;

Tasmā purisākārenaṃ, yataṃ kare atandito.

201.

Mattikapiṇḍato kattā, kurute yaṃ yadicchati;

Evamattakataṃ kammaṃ, māṇavo paṭipajjate.

202.

Uṭṭhāyoṭṭhāya bodheyyaṃ, mahabbhaya mupaṭṭhitaṃ;

Maraṇabyādhisokānaṃ, kimajja nipatissati.

203.

Pāṇā yathāttanobhiṭṭhā, bhūtānamapi te tathā;

Attopamena bhūtesu, dayaṃ kubbanti sādhavo.

Sabbe tasanti daṇḍassa, sabbe bhāyanti maccuno;

Attānaṃ upamaṃ katvā, na haneyya na ghātaye.

204.

Bālo vā yadi vā vuddho, yuvā vā gehamāgato;

Tassa pūjā vidhātabbā, sabbassābhyāgato garu.

205.

Ākiṇṇopi asantehi, asaṃsaṭṭhova bhaddako;

Bahunā sannajātena, gacchena ubbattenidha.

Bāladujjanakaṇḍa

206.

Kāyaduccaritādīhi , sampanno pāpamānujo;

Bāloti lokanāthena, kittito dhammasāminā.

207.

Ducintitacintī ceva, dubbhāsitabhāsīpi ca;

Dukkaṭakammakārī ca, pāpako bālamānujo.

208.

Atipiyo na kātabbo, khalo kotuhalaṃ karo;

Sirasā vahamānopi, aḍḍhapūro ghaṭo yathā.

209.

Sappo duṭṭho khalo duṭṭho, sappā duṭṭhataro khalo;

Mantosadhehi taṃ sappaṃ, khalaṃ kenupasammati.

210.

Yo bālo maññati bālyaṃ, paṇḍito vāpi tenaso;

Bālo ca paṇḍitamānī, sa ve bāloti vuccati.

211.

Madhūva maññati bālo, yāva pāpaṃ na paccati;

Yadā ca paccati pāpaṃ, atha dukkhaṃ nigacchati.

212.

Na sādhu balavā bālo, sāhasā vindate dhanaṃ;

Kāyassa bhedā duppañño, nirayaṃ sopapajjati.

213.

Ghare duṭṭho mūsiko ca, vane duṭṭho ca vānaro;

Sakuṇe ca duṭṭho kāko, nareduṭṭho ca brāhmaṇo.

214.

Dīghā jāgarato ratti, dīghaṃ santassa yojanaṃ;

Dīgho bālānasaṃsāro, saddhammaṃ avijānataṃ.

215.

Tilamattaṃ paresañca, appadosañca passati;

Nāḷikerampi sadosaṃ, khalajāto na passati.

216.

Nattadosaṃ pare jaññā, jaññā dosaṃ parassatu;

Guyho kummāva aṅgāni, paradosañca lakkhaye.



我来将这段巴利文完整直译成简体中文：
188.
狗见到其他狗，露牙欲伤害；
恶人见善人，生嗔欲加害。
189.
任何事不应，仓促急忙为；
轻率所为事，愚者后懊悔。
190.
降服忿怒永不忧，
仙人赞叹除我慢；
忍受一切恶言语，
圣者说此最上忍。
191.
住在拥挤处苦，住在不净处苦；
住近仇敌更苦，近忘恩者最苦。
192.
当教导训诫，制止不善事；
善人因此爱，恶人因此憎。
193.
以最上谦逊，以柔和胜刚；
以小施胜卑，以精进胜等。
194.
不说毒为毒，僧团财为毒；
毒只害一人，僧财害一切。
195.
善人虽少财，如井中之水；
恶人虽多财，如海中盐水。
196.
不应求非求，不应思非思；
应当善思法，莫虚度光阴。
197.
未思事也生，所思事也灭；
男女之财富，非由思所成。
198.
亲近不善者，不亲近善人；
喜好恶人法，此乃衰败门。
199.
功德为使者，通善人远方；
蜜蜂闻香气，自往旃簸迦。
200.
前世所造业，说为自己业；
是故应精进，造作善功德。
201.
陶工从泥团，随意造器物；
如是众生从，自业得果报。
202.
当起又当起，大怖已临近；
死病与忧愁，今日何者至。
203.
如己爱生命，众生亦如是；
以己度他情，善人起慈悯。
众畏刑罚苦，众畏死亡至；
以己度他情，不杀不教杀。
204.
不论老与少，年轻来我家；
皆当善供养，来客皆尊重。
205.
虽处恶人群，不与同流合；
如多生草中，莲花不沾泥。
愚人恶人品
206.
具身恶行等，为作恶之人；
世尊法王说，此等为愚人。
207.
思维不善思，言语不善语；
所作不善业，此为恶愚人。
208.
不应过分亲，恶人喜骚扰；
如头顶水罐，半满声响大。
209.
毒蛇性凶恶，恶人性更恶；
咒药治毒蛇，恶人何能治。
210.
愚者知愚昧，因此成智者；
愚者自诩智，此实称愚人。
211.
愚人以为甜，恶果未成熟；
恶果成熟时，始知苦临身。
212.
愚人虽有力，暴力得财富；
身坏命终时，堕入地狱中。
213.
屋中鼠为害，林中猴为害；
鸟中乌为害，人中婆罗门为害。
214.
醒者夜漫长，疲者路漫长；
不知正法者，轮回路更长。
215.
见他人过失，如芝麻般小；
自身诸过失，如椰子不见。
216.
己过人不知，他过人皆知；
如龟藏四肢，察他人过失。

217.

Luddhaṃ atthena gaṇheyya, thaddhaṃ añjalikammunā;

Chandānuvattiyā mūḷhaṃ, yathābhūtena paṇḍitaṃ.

218.

Yathā udumbarapakkā, bahi rattakā eva ca;

Antokimila sampuṇṇā, evaṃ dujjanahadayā.

219.

Yāvajīvampi ce bālo, paṇḍitaṃ payirupāsati;

Na so dhammaṃ vijānāti, dabbī sūparasaṃ yathā.

220.

Carañce nādhigaccheyya, seyyaṃ sadisamattano;

Ekacariyaṃ daḷhaṃ kayirā, natthi bāle sahāyatā.

221.

Ajātamatamūḷhānaṃ , varamādayo na cantimo;

Sakiṃ dukkhakarāvāda-yontimo tu pade pade.

222.

Dujjanena samaṃ veraṃ, sakhyañcāpi na kāraye;

Uṇho dahati caṅgāro, sīto kaṇhāyate karaṃ.

223.

Dujjano piyavādī ca, netaṃ vissāsakāraṇaṃ;

Madhu tiṭṭhati jivhagge, hadaye halāhalaṃ visaṃ.

224.

Dujjano parihātabbo, vijjāyālaṅkatopi ca;

Maṇinā bhūsito sappo, kimeso na bhayaṅkaro.

225.

Nāḷikerasamākārā, dissantepi hi sajjanā;

Aññe badarikākārā, bahireva manoharā.

Yathāpi pana sapakkā, bahi kaṇṭakameva ca;

Anto amatasampuṇṇā, evaṃ sujanahadayā.

Yathā udumbarapakkā, bahi rattakameva ca;

Evaṃ kimilasampuṇā, evaṃ dujjanahadayā.

226.

Dosabhīto anārambho, taṃ kā purisalakkhaṇaṃ;

Kohyajiṇṇabhayā nanu, bhojanaṃ parihīyate.

227.

Payopānaṃ bhujaṅgānaṃ, kevalaṃ visavaḍḍhanaṃ;

Upadeso hi mūḷhānaṃ, pakopāya na santiyā.

228.

Na ṭhātabbaṃ na gantabbaṃ, dujjanena samaṃ kvaci;

Dujjano hi dukkhaṃ deti, na so sukhaṃ kadācipi.

229.

Abaddhā tattha bajjhanti, yattha bālā pabhāsare;

Baddhāpi tattha muccanti, yattha dhīrā pabhāsare.

230.

Parittaṃ dārumāruyha, yathā sīde mahaṇṇave;

Evaṃ kusitamāgamma, sādhu jīvipi sīdati;

Tasmā taṃ parivajjeyya, kusītaṃ hīnavīriyaṃ.

231.

Saddhāsīlādisampanno , sumitto sādhumānuso;

Tādisaṃ mittaṃ seveyya, vuddhikāmo vicakkhaṇo.

232.

Dānādiguṇaseṭṭhehi, miditabbo mitto hi kho;

Tādisaṃ avaṅkeneva, manasā bhajeyya sudhī.

333.

Hitakkaro paro bandhu, bandhupi ahito paro;

Ahito dehajo byādhi, hitaṃ araññamosadhaṃ.

234.

Parokkhe kiccahantāraṃ, paccakkhe piyavādinaṃ;

Vajjaye tādisaṃ mittaṃ, visakumbhaṃ payomukhaṃ.

135.

Dhanahīne caje mitto, puttadārā sahodarā;

Dhanavanteva sevanti, dhanaṃ loke mahāsakhā.

236.

Jāniyā pesane bhacce, bandhave byasanāgame;

Mittañca āpadikāle, bhariyañca vibhavakkhaye.

237.

Ussave byasane ceva, dubbhikkhe sattuviggahe;

Rājadvāre susāne ca, yo tiṭṭhati so bandhavā.

238.

Na 2 vissase amittassa, mittañcāpi na vissase;

Kadāci kupite mitte, sabbadosaṃ pakāsati.

239.

Mātā mittaṃ pitā ceti, sabhāvā taṃ tayaṃ hitaṃ;

Kammakaraṇato caññe, bhavanti hitabuddhiyo.

240.

Āpadāsu mittaṃ jaññā, yuddhe sūraṃ iṇe suciṃ;

Bhariyaṃ khīṇesu vittesu, byasanesu ca bandhavaṃ.

241.

Sakiṃ duṭṭhañca yo mittaṃ, puna sandhātumicchati;

Sa maccumupagaṇhāti, gabbhaṃ assatarī yathā.

242.

Iṇaseso aggiseso, rogaseso tatheva ca;

Punappunaṃ vivaḍḍhanti, tasmā sesaṃ na kāraye.

243.

Padumaṃva mukhaṃ yassa, vācā candanasītalā;

Tādisaṃ no paseveyya, hadaye tu halāhalaṃ.

244.

Na seve pharusaṃ sāmiṃ, na ca seveyya macchariṃ;

Tato apaggaṇha sāmiṃ, neva niggahitaṃ tato.



我来将这段巴利文完整直译成简体中文：
217.
以利益摄贪者，以合掌服刚强；
以随顺摄愚者，以真实摄智者。
218.
如无花果熟时，外表呈红色；
内里满蛆虫，恶人心亦然。
219.
愚人终其生，纵亲近智者；
不能知正法，如勺尝汤味。
220.
行路若不遇，胜己或同辈；
坚持独自行，勿与愚为伴。
221.
不生与死亡，于愚者为善；
不如初期苦，终日步步苦。
222.
莫与恶人结，仇怨或友谊；
热灰能烧伤，冷灰染手黑。
223.
恶人说甜言，不可因此信；
舌尖虽有蜜，心中藏毒药。
224.
恶人当远离，纵饰以学问；
蛇虽戴宝珠，岂不令人怖。
225.
善人如椰子，外表虽坚硬；
他如枣树果，外美内无实。
又如熟水果，外有荆棘刺；
内含甘露味，善人心亦然。
如无花果熟，外表呈红色；
内里满蛆虫，恶人心亦然。
226.
畏过而发生错误:terminated

245.

Kudesañca kumittañca, kukulañca kubandhavaṃ;

Kudārañca kudāsañca, dūrato parivajjaye.

246.

Sītavāco bahumitto, pharuso appamittako;

Upamā ettha ñātabbā, sūriyacandarājūnaṃ.

247.

Ahitā paṭisedho ca, hitesu ca payojanaṃ;

Byasane apariccāgo, itidaṃ mittalakkhaṇaṃ.

248.

Piyo garu bhāvanīyo, vattā ca vacanakkhamo;

Gambhīrañca kathaṃ kattā, no caṭṭhāne niyojako;

Tādisaṃ mittaṃ seveyya, bhūtikāmo vicakkhaṇo.

Piyo garu bhāva nīyo, vattā ca vacanakkhamo;

Gambhirañca kathaṃ kattā, no caṭṭhāne niyojako.

Yamhi etāni ṭhānāni, saṃvijjantidha puggale;

So mitto mittakāmena, atthakāmānukampato;

Api nāsiyamānena, bhajitabbo tathāvidho.

249.

Orasaṃ katasambandhaṃ, tathā vaṃsakkamāgataṃ;

Rakkhako byasanehi, mittaṃ ñeyyaṃ catubbidhaṃ.

250.

Piyo garu bhāvaniyo, vattā ca vacanakkhamo;

Gambhirañca kathaṃ kattā, na caṭṭhāne niyojako;

Taṃ mittaṃ mittakāmena, yāvajīvampi seviyaṃ.

Piyo garu bhāvanīyo, vattā ca vacanakkhamo;

Gambhirañca kathaṃ kattā, no caṭṭhāne niyojako;

Tādisaṃ mittaṃ seveyya, bhūtikāmo vicakkhaṇo.

Rājakaṇḍa

251.

Mahājanaṃ yo rañjeti, catūhipi vatthūhi vā;

Rājāti vuccate loke, iti sallakkhaye vidvā.

252.

Dānañca atthacariyā, piyavācā attasamaṃ;

Saṅgahā caturo ime, munindena pakāsitā.

Dānampi atthacariyatañca, piyavāditañca samānattatañca;

Kariyacariyasusaṅgahaṃ bahūnaṃ, anavamatena guṇena yāti saggaṃ;

Dānañca peyyavajjañca, atthacariyā ca yā idha;

Samānattatā ca dhammesu, tattha tattha yathārahaṃ;

Ete kho saṅgahā loke, rathassāṇīva yāyato.

253.

Dānaṃ sīlaṃ pariccāgaṃ, ajjavaṃ maddavaṃ tapaṃ;

Akkodhaṃ avihiṃsañca, khantī ca avirodhanaṃ;

Dasete dhamme rājāno, appamattena dhārayyuṃ.

254.

Ekayāmaṃ saye rājā, dviyā maññeva paṇḍito;

Gharāvāso tiyāmova, catuyāmo tu yācako.

255.

Aputtakaṃ gharaṃ suññaṃ, raṭṭhaṃ suññaṃ arājakaṃ;

Asippassa mukhaṃ suññaṃ, sabbasuññaṃ daliddattaṃ.

256.

Dhanamicche vāṇijeyya, vijjamicche bhaje sutaṃ;

Puttamicche taruṇitthiṃ, rājāmaccaṃ icchāgate.

257.

Pakkhīnaṃ balamākāso, macchānamudakaṃ balaṃ;

Dubbalassa balaṃ rājā, kumārānaṃ rudaṃ balaṃ.

258.

Khamā jāgariyuṭṭhānaṃ, saṃvibhāgo dayikkhaṇā;

Nāyakassa guṇā ete, icchitabbā sataṃ sadā.

259.

Sakiṃ vadanti rājāno, sakiṃ samaṇabrāhmaṇā;

Sakiṃ sappurisā loke, esa dhammo sanantano.

260.

Alaso gīhi kāmabhogī na sādhu,

Asaññato pabbajito na sādhu;

Rājā na sādhu anisammakārī,

Yo paṇḍito kodhano taṃ na sādhu.

261.

Āyaṃ khayaṃ sayaṃ jaññā, katākataṃ sayaṃ jaññā;

Niggahe niggahārahaṃ, paggahe paggahārahaṃ.

262.

Mātā puttakataṃ pāpaṃ, sissakataṃ guru tathā;

Rājā raṭṭhakataṃ pāpaṃ, rājakataṃ purohito.

263.

Akkodhena jine kodhaṃ, asādhuṃ sādhunā jine;

Jine kadariyaṃ dānena, saccenālikavādinaṃ.

264.

Adantadamanaṃ dānaṃ, dānaṃ sabbatthasādhakaṃ;

Dānena piyavācāya, unnamanti namanti ca.

Adantadamanaṃ dānaṃ, adānaṃ dantadūsakaṃ;

Dānena piyavācāya, unnamanti namanti ca.

265.

Dānaṃ sinehabhesajjaṃ, maccheraṃ dosanosadhaṃ;

Dānaṃ yasassībhesajjaṃ, maccheraṃ kapaṇosadhaṃ.



我来将这段巴利文完整直译成简体中文：
245.
恶地与恶友，恶族与恶亲；
恶妻与恶仆，皆应远远避。
246.
和语多朋友，粗语少朋友；
此中当了知，日月王喻意。
247.
遮止不利事，引导利益事；
患难不舍离，此为友之相。
248.
可爱且尊敬，值得人称赞；
能言且忍语，善说甚深义；
不导非正道，智者求福者，
应当亲近此，贤善之友人。
可爱且尊敬，值得人称赞；
能言且忍语，善说甚深义；
不导非正道。
若人具此德，世间实难得；
求友怜悯者，纵遭诸损害，
仍应亲近之。
249.
亲生与结交，传统与守护；
能护患难者，友有此四种。
250.
可爱且尊敬，值得人称赞；
能言且忍语，善说甚深义；
不导非正道，求友终身者，
应当亲近之。
可爱且尊敬，值得人称赞；
能言且忍语，善说甚深义；
不导非正道，智者求福者，
应当亲近此，贤善之友人。
王品
251.
能以四事法，令众生欢喜；
世称其为王，智者当了知。
252.
布施与利行，爱语同待人；
此四摄众事，牟尼王所说。
布施与利行，爱语与同事；
善行摄众生，无慢德生天。
布施与爱语，利行与同事；
因地施恩时，一一应适宜；
此世摄众事，如车轮行进。
253.
布施戒舍离，正直柔和苦，
不嗔不害忍，不违此十法；
诸王应谨慎，坚持常护持。
254.
王眠一更时，智者眠二更；
居家眠三更，乞者眠四更。
255.
无子之家空，无王国土空；
无艺之口空，贫穷一切空。
256.
欲财当经商，欲学当听闻；
欲子娶少妇，欲臣待来者。
257.
鸟以空为力，鱼以水为力；
弱者王为力，幼者泣为力。
258.
忍耐与警觉，布施与慈悲；
为人领袖者，常求此善德。
259.
王者言一次，沙门婆罗门言一次；
世间善人言一次，此为亘古之法则。
260.
懒惰贪欲在家不善，
不制放逸出家不善；
国王不思而为不善，
智者发怒亦为不善。
261.
收支当自知，作为当自知；
当惩应罚者，当举应举者。
262.
母担子所恶，师担徒所恶；
王担国所恶，祭司担王恶。
263.
以不嗔胜嗔，以善胜不善；
以施胜悭吝，以实胜虚妄。
264.
布施调未调，布施成众事；
布施善言语，或起或下伏。
布施调未调，不施坏已调；
布施善言语，或起或下伏。
265.
布施除贪药，吝啬烦恼药；
布施荣誉药，吝啬贫穷药。

266.

Na raññā samakaṃ bhuñje, kāmabhogaṃ kudācanaṃ;

Ākappaṃ rasabhuttaṃ vā, mālāgandhavilepanaṃ;

Vatthasabbamalaṅkāraṃ, na raññā sadisaṃ kare.

267.

Na me rājā sakhā hoti, na rājā hoti samako;

Eso sāmiko mayhanti, citte niṭṭhaṃ saṇṭhāpaye.

268.

Nātidūre bhaje rañño, naccāsanne pavātake;

Ujuke nātininne ca, na bhaje uccamāsane;

Cha dose vajje sevako, aggīva saṃyato tiṭṭhe.

Na pacchato na purato, nāpi āsannadūrato;

Na kacche nopi paṭivāte, na cāpi oṇatuṇṇate;

Ime dose vivajjetvā, ekamantaṃ ṭhitā ahu –

269.

Jappena mantena subhāsitena,

Anuppadānena paveṇiyā vā;

Yathā yathā yattha labhetha atthaṃ,

Tathā tathā tattha parakkameyya.

270.

Kassako vāṇijo macco, samaṇo sutasīla vā;

Tesu vipulajātesu, raṭṭhampi vipulaṃ siyā.

271.

Tesu dubbalajātesu, raṭṭhampi dubbalaṃ siyā;

Tasmā saraṭṭhaṃ vipulaṃ, dhāraye raṭṭhabhāravā.

272.

Mahārukkhassa phalino, āmaṃ chindati yo phalaṃ;

Rasañcassa na jānāti, bījañcassa vinassati.

273.

Mahārukkhūpamaṃ raṭṭhaṃ, adhammena pasāsati;

Rasañcassa na jānāti, raṭṭhañcassa vinassati.

274.

Mahārukkhassa phalino, pakkaṃ chindati yo phalaṃ;

Rasañcassa vijānāti, bījañjassa na nassati.

275.

Mahārukkhūpamaṃ raṭṭhaṃ, dhammena yo pasāsati;

Rasañcassa vijānāti, raṭṭhañcassa na nassati.

Nāyaka kaṇḍa

276.

Anāyakā vinassanti, nassanti bahunāyakā;

Thīnāyakā vinassanti, nassanti susunāyakā.

277.

Gavaṃ ce taramānānaṃ, ujuṃ gacchati puṅgavo;

Sabbā gāvī ujuṃ yanti, nette ujuṃ gate sati.

278.

Evameva manussesu, yo hoti seṭṭhasammato;

So sace dhammaṃ carati, pageva itarā pajā.

Gavaṃ ce taramānānaṃ, ujuṃ gacchati puṅgavo;

Sabbā gāvī ujuṃyanti, nette ujuṃ gate sati.

Evameva manussesu, yo hoti seṭṭhasammato;

So sace dhammaṃ carati, pageva itarā pajā;

Sabbaṃ raṭṭhaṃ sukhaṃ seti, rājā ce hoti dhammiko.

279.

Nodayāha vināsāya, bahunāyakatā bhusaṃ;

Milāyanti vinassanti, padmānyakkehi sattahi.

280.

Sutārakkho abhiyogo, kulārakkho vattaṃ bhave;

Vijjā hi kulaputtassa, nāyakassāpamādako.

Puttakaṇḍa

281.

Abhijātaṃ anujātaṃ, puttamicchanti paṇḍitā;

Avajātaṃ na icchanti, yo hoti kulagandhano.

282.

Pañcaṭṭhānāni sampassaṃ, puttamicchanti paṇḍitā;

Bhato vā no bharissati, kiccaṃ vā no karissati.

283.

Kulavaṃso ciraṃ tiṭṭhe, dāyajjaṃ paṭipajjati;

Atha vā pana petānaṃ, dakkhinaṃ anupadassati.

284.

Bahuputte pitā eko, avassaṃ poseti sadā;

Bahuputtā na sakkonti, posetuṃ pitarekakaṃ.

285.

Puttaṃ vā bhātaraṃ duṭṭhu, anusāseyya no jahe;

Kinnu chejjaṃ karaṃ pādaṃ, littaṃ asucinā siyā.

Vejjācariya kaṇḍa

286.

Āyubedakatābhyāso , sabbesaṃ piyadassano;

Ariyasīlaguṇopeto, esa vejjo vidhīyate.

287.

Nānāganthajānanañca, sudiṭṭhakammasampadā;

Dakkhatā hatthasīghatā, pasādasūrasattitā.

288.

Sābhāvikataṅkhaṇika-ñāṇasubhāsitāpi ca;

Ussāho dabbo sabbatā, vejjācerassa lakkhaṇaṃ;

289.

Kiliṭṭhavatthaṃ kodho ca, atimānañca gammatā;

Animantitagamanaṃ, ete pañca vivajjiyā.

290.

Diṭṭhakammatā socañca, dakkhatā viditāgamo;

Cattāro subhisakkassa, suguṇā viññunā matā.



我来将这段巴利文完整直译成简体中文：
266.
不应与王同享，任何欲乐事；
举止饮食味，香花与涂香；
衣饰诸装扮，不应与王同。
267.
王非我朋友，王非我同辈；
此是我主人，心应如是定。
268.
不远不太近，不迎风不逆；
不高不低处，不坐高位座；
仆人避六过，如火般自制。
不前亦不后，不远亦不近；
不腋下迎风，不高亦不低；
避此诸过失，侍立于一旁。
269.
以咒语言辞，善语与布施；
或依古传统，无论何处利；
皆应勤精进，达到其目的。
270.
农夫与商人，沙门多闻戒；
此等若兴盛，国土亦兴盛。
271.
此等若衰退，国土亦衰退；
故掌国事者，当使国兴盛。
272.
大树结果时，摘取未熟果；
不知其滋味，种子亦毁坏。
273.
国如大树者，若以非法治；
不知其利益，国家亦毁坏。
274.
大树结果时，采摘成熟果；
能知其滋味，种子不毁坏。
275.
国如大树者，若能以法治；
能知其利益，国家不毁坏。
领袖品
276.
无领袖则亡，多领袖亦亡；
弱领袖则亡，坏领袖亦亡。
277.
牛群奔走时，领牛若直行；
诸牛皆直行，因导者正直。
278.
如是人群中，公认为最上；
若能行正法，民众更从之。
牛群奔走时，领牛若直行；
诸牛皆直行，因导者正直。
如是人群中，公认为最上；
若能行正法，民众更从之；
国王若正直，国民皆安乐。
279.
多领袖之事，不生反灭亡；
如七日并照，莲花必枯萎。
280.
护闻勤精进，护族行正道；
善家子智慧，领袖勿放逸。
子品
281.
智者欲胜子，或如己之子；
不欲劣等子，污损门族者。
282.
智者五处观，故欲得子息：
"将养我否？""将为我事否？"
283.
"家族久住世，继承我遗产；
又将为亡者，布施作功德。"
284.
一父必常养，众多子女等；
众子不能养，独一父亲者。
285.
子或兄弟恶，当教导勿舍；
手足染不净，岂应即断之。
医师品
286.
精通医方术，为众所喜见；
具足圣戒德，此为医师相。
287.
明了诸经典，善巧作业成；
手法快而准，令人生净信。
288.
天生观察力，善说即知病；
精进具资材，医师之特相。
289.
污衣与忿怒，傲慢行威仪；
不请自往诊，此五应远离。
290.
善见缘与病，手巧明经论；
智者说此四，良医之德相

291.

Rujāya jayalakkhaṇaṃ, raso ca bhesajjampi ca;

Tilakkhaṇabhedo ceva, viññeyyo bhisakkena ve.

Dāsaka kaṇḍa

292.

Antojāto dhanakkīto, dāsabyopagato sayaṃ;

Dāsākaramarānīto-ccevaṃ te catudhā siyuṃ.

293.

Pubbuṭṭhā pacchānipātī, dinnassa ādāyīpi ca;

Sukatakammakaro ca, kittivaṇṇaharopi ca.

294.

Dāsā 0.0177 pañceva corayya-sakhāñātyattasādisā;

Tathā viññūhi viññeyyā, mittadārā ca bandhavā.

Itthikaṇḍa

295.

Āsā lokitthiyo nāma, velā tāsaṃ na vijjati;

Sārattā ca pagabbhā ca, sikhī sabbaghaso yathā;

Tasmā tāyo hitvāna, brūheyya vivekaṃ sudhī.

Āsā lokitthiyo nāma, velā tāsaṃ na vijjati;

Sāratthā ca pagabbhā ca, sikhī sabbaghaso yathā;

Tā hitvā pabbajissāmi, vivekamanubrūhayaṃ.

296.

Loke hi aṅganā nāma, kodhanā mittabhedikā;

Pisukā akataññū ca dūrato parivajjaye.

297.

Yathā nadī ca pantho ca, pānāgāraṃ sabhā papā;

Evaṃ lokitthiyo nāma, nāsaṃ kujjhanti paṇḍitā.

298.

Sabbā nadī vaṅkagatī, sabbe kaṭṭhamayā vanā;

Sabbitthiyo kare pāpaṃ, labhamāne nivātake.

299.

Ghaṭakumbhasamā nārī, tatthaṅgārasamo pumā;

Tasmā ghatañca aggiñca, nekatra ṭhapaye budho.

300.

Itthīnañca dhanaṃ rūpaṃ, purisānaṃ vijjā dhanaṃ;

Bhikkhūnañca dhanaṃ sīlaṃ, rājānañca dhanaṃ balaṃ.

301.

Pañcāratyā sugandhabbā, sattāratyā dhanuggahā;

Ekamāsā subhariyā, aḍḍhamāsā sissā malā.

302.

Jiṇṇe annaṃ pasaṃseyya, dārañca gatayobbane;

Raṇapunāgate sūraṃ, sassañca gehamāgate.

303.

Dvitipati nārī ceva, vihāradviti bhikkhu ca;

Sakuṇo dvitipāto ca, katamāyābahutarā.

304.

Ratti vinā na candimā, vīcivinā ca sāgaro;

Haṃsavinā pokkharaṇī, pativinā kaññā sobhe.

305.

Asantuṭṭhā yatī naṭṭhā, santuṭṭhāpi ca patthi vā;

Salajjā gaṇikā naṭṭhā, nillajjā ca kulitthiyo.

306.

Corīnaṃ bahubuddhīnaṃ, yāsu saccaṃ sudullabhaṃ;

Thīnaṃ bhāvo durājāno, macchassevo’dake gataṃ.

307.

Analā mudusambhāsā, duppūrā tā nadīsamā;

Sīdanti naṃ viditvāna, ārakā parivajjaye.

308.

Āvaṭṭanī mahāmāyā, brahmacariyavikopanā;

Sīdanti naṃ viditvāna, ārakā parivajjaye.

309.

Itthīpi hi ekacciyā, seyyā posa janādhipa;

Medhāvinī sīlavatī, sassudevā patibbatā;

310.

Tassā yo jāyati poso,

Sūro hosa disampati;

Tādisā subhagiyā putto,

Rajjampi anusāsati.

311.

Sallape asihatthena, pisācenāpi sallape;

Āsīvisampi āsīde, yena daṭṭho na jīvati;

Na tveva eko ekāya, mātugāmena sallape.

312.

Na hi sabbesu ṭhānesu, puriso hoti paṇḍito;

Itthīpi paṇḍitā hoti, tattha tattha vicakkhaṇā.

313.

Na hi sabbesu ṭhānesu, puriso hoti paṇḍito;

Itthīpi paṇḍitā hoti, lahuṃ atthavicintikā.

314.

Kūpodakaṃ vaṭacchāyā, sāmāthī iṭṭhakālayaṃ;

Sītakāle bhave uṇhaṃ, uṇhakāle ca sītalaṃ.

315.

Itthiyo ekacciyāpi, seyyā vuttāva muninā;

Bhaṇḍānaṃ uttamā itthī, aggūpaṭṭhāyikā iti.

Pakiṇṇakakaṇḍa

316.

Kulasīlaguṇopeto , sabbadhammaparāyaṇo;

Pavīṇo pesanājjhakkho, dhammajjhakkho vidhīyate.

317.

Vedavedaṅgatatvañño, jappahomaparāyaṇo;

Āsīvādavacoyutto, esa rājapurohito.

Kappo byākaraṇaṃ joti – satthaṃ sikkhā nirutti ca;

Chandoviciti cetāni, vedaṅgāni vadanti cha.



我来将这段巴利文完整直译成简体中文：
291.
病症胜利相，滋味与药物；
三相之分别，医者当了知。
奴仆品
292.
家生与买得，自愿与战俘；
此等四种人，皆为奴仆类。
293.
早起晚睡息，领受所给与；
善作所付事，保持名誉者。
294.
奴仆有五种：贼友亲眷类；
智者当了知，亲友妻眷属。
妇女品
295.
世间女人欲无涯，她们欲望无边际；
贪著无耻如火焰，吞噬一切无余剩；
是故智者应远离，独处修习寂静行。
世间女人欲无涯，她们欲望无边际；
贪著无耻如火焰，吞噬一切无余剩；
舍彼我将出家去，独处修习寂静行。
296.
世间女人性多嗔，离间朋友好挑拨；
谗言忘恩应远离，智者远避此等人。
297.
如河道路酒馆会，集市亦然众所依；
世间女人亦如是，智者于此不生嗔。
298.
一切河流皆曲折，一切森林皆是木；
一切女人得机会，必然造作诸恶事。
299.
女如盛油之瓶罐，男如炽热之火炭；
是故智者不应使，火与油罐相邻近。
300.
女人以容貌为财，男子以智慧为财；
比丘以戒德为财，国王以力量为财。
301.
歌手五天可亲近，弓手七天可亲近；
贤妻一月可亲近，学生半月变污浊。
302.
年老赞饮食，年老赞妻子；
战后赞勇士，收获赞田园。
303.
二夫之妇女，二寺之比丘；
二巢之飞鸟，何者最为多。
304.
夜晚无月不庄严，海洋无波不庄严；
莲池无鹅不庄严，少女无夫不庄严。
305.
不知足修士必亡，知足在家亦会亡；
有羞耻妓女必亡，无羞良家女亦亡。
306.
众多狡诈如盗贼，真实于彼极难得；
女性本性难了知，如鱼游行水中迹。
307.
无足语言柔，难满如江河；
知此应远离，远远避开之。
308.
迷惑大幻术，破坏清净行；
知此应远离，远远避开之。
309.
有些女人确实胜过男子，国主；
有智有戒德，敬婆婆夫君。
310.
此女所生子，
必为勇士王；
福德之子者，
能治理国政。
311.
宁与持刀者谈话，宁与夜叉鬼谈话；
宁近毒蛇遭其咬，因蛇咬死即解脱；
唯独不可独自与，女人私下作谈话。
312.
并非一切处，男子皆智慧；
女子亦有智，处处具慧眼。
313.
并非一切处，男子皆智慧；
女子亦有智，迅速思利益。
314.
井水与榕荫，王妃与土居；
冬暖而夏凉，相应得其时。
315.
某些女人实，胜过男子众；
牟尼亦曾说，女为最上侍。
杂品
316.
具家族戒德，皈依诸法教；
善巧主事务，法官应如是。
317.
通晓吠陀支，专修咒祭祀；
善言祝福语，此为王祭司。
六吠陀支者：正音与文法，
天文与修身，词源与韵律。

318.

Sakiṃ vuttagahitatto, lahuhattho jitakkharo;

Sabbasatthasamālokī, pakaṭṭho nāma lekhako.

319.

Samattanītisatthañño , vāhane pūritassamo;

Sūravīraguṇopeto, senājhakkho vidhīyate.

320.

Sudhī vākyapaṭu, pañño, paracittopalakkhaṇo;

Dhīro yathātthavādī ca, esa dūto vidhīyate.

321.

Puttanattaguṇopeto, satthañño rasapācako;

Sūro ca kathino ceva, sūpakāro sa vuccate.

322.

Iṅgitākāratattañño, balavāpiyadassano;

Appamādī sadā dakkho, patīhāro sa uccate.

323.

Itthimisse kuto sīlaṃ, maṃsabhakkhe kuto dayā;

Surāpāne kuto saccaṃ, mahālobhe kuto lajjā;

Mahātande kuto sippaṃ, mahākodhe kuto dhanaṃ.

324.

Surāyogo velālo ca, samajjacaraṇaṅgato;

Khiḍḍā dhutto pāpamitto, alaso bhoganāsakā.

325.

Jīvantāpi matā pañca, byāsena parikittitā;

Dukkhito byādhiti mūḷho, iṇavā niccasevako.

326.

Niddāluko pamādo ca, sukhito rogavālaso;

Kāmuko kammārāmo ca, sattete satthavajjitā.

327.

Goṇāhi sabbagihīnaṃ, posakā bhogadāyako;

Tasmā hi mātāpitūva, mānaye sakkareyya ca.

328.

Yathā mātā pitā bhātā, aññevāpi ca ñātakā;

Gāvo no paramā mittā, yāsu jāyanti osadhā.

329.

Annadā baladā cetā, vaṇṇadā sukhadā tathā;

Etamatthavasaṃ ñatvā, nāsu gāvo haniṃsu te.

330.

Ye ca khādanti gomaṃsaṃ, mātumaṃsaṃva khādare;

Matesu tesu gijjhānaṃ, dade sote ca vāhaye.

331.

Dviguṇo thīnamāhāro, buddhicāpi catugguṇo;

Chagguṇo hoti vāyāmo, kāmotvaṭṭhaguṇo bhave.

332.

Na loke sobhate mūḷho, kevalattapasaṃsako;

Api sampihite kūpe, katavijjo pakāsate.

333.

Kosajjaṃ bhayato disvā, vīriyārambhañca khemato;

Āraddhavīriyā hotha, esā buddhānusāsanī.

334.

Vivādaṃ bhayato disvā, avivādañca khemato;

Samaggā sakhilā hotha, esā buddhānusāsanī.

335.

Pamādaṃ bhayato disvā, appamādañca khemato;

Bhāvethaṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ, esā buddhānusāsanī.

336.

Garahā ca pasaṃsā ca, aniccā tāvakālikā;

Appakācekadesāva, na tā ikkheyya paṇḍito;

Dhammādhammaṃva ikkheyya, atthānatthaṃ hitāhitaṃ.

Kavidappaṇanīti

1.

Pakhukkūpuraseṭṭhassa , pacchime āsi vissuto;

Catugāvutadesamhī, kanarayagāmo susobhano.

2.

Dvino dviveka sākamhi, tamhi jātena jātiyā;

Laṅkābhārataādīsu, vuṭṭhapubba sutesinā.

3.

Visutārāma sīhānaṃ, sikkhitena tipeṭakaṃ;

Santike navavassāni, saṃgītikiccakārinā.

4.

Dakkhiṇārāma vāsīnaṃ, santikepi suviññunaṃ;

Sikkhitena sattavīsa-vassitvāna yasassinā.

5.

Sundare puraseṭṭhamhi, sundare visute subhe;

Sundare jotipālamhi, vasatā gaṇavācinā.

6.

Nissāya peṭake ceva, anekanīti potthake;

Bahule ganthaseṭṭhepi, katoyaṃ vidhumānito.

7.

Tiṭṭhataṃ ayaṃ me gantho, susāro yāva sāsanaṃ;

Tiṭṭhateva sutesīnaṃ, susāraṃ supakāsayaṃ.



我来将这段巴利文完整直译成简体中文：
318.
一闻即能记，手快字端正；
通晓诸学艺，此称善书者。
319.
通晓全政道，车乘满军资；
具勇武功德，此为军队长。
320.
智慧善言辞，明察他心意；
稳重如实语，此为使者相。
321.
善识子孙德，通晓味调理；
勇猛且坚强，此称为厨师。
322.
知手势表情，强健令人喜；
时常不放逸，此称为门卫。
323.
混杂女人何有戒，食肉之人何有悲；
饮酒之人何有实，大贪之人何有惭；
大懒之人何有艺，大怒之人何有财。
324.
酒徒与杂戏，歌舞与游荡；
赌博恶友懒，此皆败财者。
325.
虽活如死者，毗耶娑所说；
贫苦病愚痴，负债与奴仆。
326.
嗜睡与放逸，安逸病懒惰；
贪欲乐事业，七者失学艺。
327.
牛为诸居士，养育给财富；
故应如父母，恭敬与供养。
328.
如母父兄弟，及其他亲属；
牛为最上友，生药养众生。
329.
施食与力量，施色与安乐；
知此等利益，不应杀害牛。
330.
若人食牛肉，如食母亲肉；
死后尸应与，秃鹫投河中。
331.
女人食量双倍多，智慧则是四倍强；
精进力量六倍强，欲望则是八倍强。
332.
愚者世间不光彩，唯知自夸自赞美；
如井虽深被掩盖，有智之人显光明。
333.
见懈怠为怖畏，见精进为安稳；
应当发精进，此佛之教诫。
334.
见诤论为怖畏，见和合为安稳；
应当和善语，此佛之教诫。
335.
见放逸为怖畏，见不放逸安稳；
应修八正道，此佛之教诫。
336.
毁誉皆无常，暂时而局部；
智者不顾之，当观法非法；
当观利不利，当观益与害。
贤者明镜论
1.
巴库库城最上，西方有闻名；
四伽武他地域，迦那罗耶村。
2.
二零二零年间，生于此地者；
曾住（锡兰）印度，追求诸学问。
3.
著名寺狮子处，学习三藏教；
于此九年间，参与结集事。
4.
南寺诸智者，座下受教育；
学习二十七，年间获声誉。
5.
美城最上处，美好有名声；
光辉护摩处，僧众导师住。
6.
依据三藏及，众多政论书；
广大圣典中，造此月光论。
7.
愿我此论典，精要住世间；
直至佛教住，利益求学者，阐明诸精要。

8.

Anena suvisiṭṭhena, puññenaññena kammunā;

Manisibhigurūheva, gaccheyyaṃ amataṃ sivaṃ.

‘‘Aṅgārino dāni dumā bhadante’’

‘‘Yathāpi rammako māso, gimhānaṃ hoti brāhmaṇa;

Ate‘va’ññehi māsehi, dumapumphehi sobhati’’.

‘‘Vanappagumbe yathaphussitagge,

Gimhāna māse paṭhamasmiṃ gimhe’’ –

Namo tassa bhagavato arahato sambāsambuddhassa

Paṇāma paṭiññā

Vatthuttayaṃ namasitvā, ācere kavipuṅgave;

Kassaṃ dvādasamāsānaṃ, bandhaṃ tammāsavasikaṃ.

1.

Cittasammatamāso hi, atevaññehi sobhati;

Rammakamāso rammamāso, teneva vohāro bhavi.

2.

Tasmiṃ sucittamāsamhi, nāgadumā supupphare;

Pupphanti asanadumā, vāyanti kānane hi ve.

3.

Saṅkanta mahussavopi, tamhi māsamhi vattate;

Gandhodakehi aññoññaṃ, siñcamānā sumodare.

Yathāpi rammako māso, gimhānaṃ hoti brāhmaṇa;

Ate‘va’ññehi māsehi, dumapupphehi sobhati.

Sambuddho cittamāsassa, kāḷapakkhe uposathe;

Pātoyeva samādāya, pavaraṃ pattacīvaraṃ;

Anukampāya nāgānaṃ, nāgadīpamupāgami.

4.

Vesākhavhayamāso tu, suvisiṭṭho supākaṭo;

Lokagganāthaṃ paṭicca, santehi abhilakkhito.

5.

Tamhi vesākhamāsamhi, campakāpi supupphare;

Bodhiṃ dakehi siñcitvā, sajjanā sampamodare.

6.

Vanesuva potakāpi, pakkhandanti disodisaṃ;

Vikūjantā sabhāsāya, janasotarasāyanaṃ.

Dutiye divase bhatta-kāle ārocite jino;

Ramme vesākhamāsamhi, puṇṇāmāyaṃ munissaro.

7.

Jeṭṭhasammatamāsopi, sogatajanabbhantare;

Vikhyāto lakkhañño ceva, jeṭṭhena saṃyuto hi ve.

8.

Tasmiṃhi jeṭṭhamāsamhi, sumanā vanamallikā;

Pupphanti ca pavāyanti, sabbajanamanoharā.

9.

Parikkhaṇāsusabhāpi, abhavi mranamāmaṇḍale;

Khetale jeṭṭhajotipi, pajjali tasmiñhi ve.

10.

Āsāḷho nāma māsopi, atīva visiṭṭho bhavi;

Paṭisandhiṃ gaṇhi buddho, tasmiñhi muni sudhī.

11.

Nikkhamipi ca sambuddho, dhammacakkaṃ pavattayi;

Upasampadakammampi, karonti tasmiṃpi hi.

12.

Punnāgadumā pupphanti, pavāyanti disodisaṃ;

Ādicco tiṭṭhati tamhi, uttarāyānakoṭiyaṃ.

13.

Sīhe sāvaṇamāsamhi, salākadānamuttamaṃ;

Denti sādhavo mānusā, saddahantā vatthuttayaṃ.

14.

Pupphanti kaṭeruhāpi, tamhi sāvaṇamāsake;

Khe savaṇanakkhattampi, atīva jotayī hi ve.

15.

Vassabbhantarabhūte ca, samaṇā sugatorasā;

Māse vācanauggaṇha-kammaṃkaṃsu sukhāsayā.

16.

Kaññārāsisammatehi , poṭṭhapādasumāsake;

Nadīsu dakapūritā, kaṭapatthatasādisā.

17.

Nāvāmahāussavampi, karonti mānujā tadā;

Kīḷanti sampamodanti, vijite nara nāriyo.

18.

Kañcanayamadumāpi, vikasanti tadā hi ve;

Megho thokaṃ thokaṃ himaṃ, vassati patatipi ca.

19.

Vassike assayujimhi, vikasanti anekadhā;

Padumādidakajāni, pupphāni manuññāni ve.

20.

Mahāpadīpapantīhi, sakalamranamābhūtale;

Pūjenti lokagganāthaṃ, sādhavo sogatājanā.

21.

Tapodhanā vicaranti, vassaṃvuṭṭhā disodisaṃ;

Sādhavo dānasoṇḍāva, sītāyanti sukhanti ca.

22.

Kattikamāsaseṭṭhepi , sampamodanti mānujā;

Kosītakīpupphāni ca, vikasanti vāyanti ca.

23.

Kathinamahādānampi, dadanti sādhavo janā;

Tadā candakiraṇopi, atīva pajjoto ahu.

24.

Ahosi himapāto ca, uttaravāto pavāyati;

Kattikajotichaṇopi, ahosi tasmiñhi ve.



我来将这段巴利文完整直译成简体中文：
8.
以此殊胜善，及其他功德；
如摩尼师尊，愿证不死乐。
"诸树现为炭色尊者"
"如此悦意月，婆罗门炎夏；
较其他诸月，树花更绚丽。"
"林中灌木丛，如初夏盛开"
礼敬彼世尊、阿罗汉、正等正觉者
敬礼宣言
礼敬三宝已，及诸贤诗人；
我将诵十二，月份之诗歌。
1.
杂月最殊胜，胜过诸他月；
悦意月悦月，因此得此名。
2.
于此杂色月，龙树盛开花；
无优树开放，遍满于林间。
3.
新年庆典亦，在此月举行；
香水相互洒，众人皆欢喜。
如此悦意月，婆罗门炎夏；
较其他诸月，树花更绚丽。
正觉于此月，黑分布萨日；
清晨即携带，殊胜钵与衣；
悲悯诸龙众，前往龙之岛。
4.
卫塞月殊胜，显著且著名；
世间最上主，圣者所记念。
5.
于此卫塞月，旃簸迦花开；
以水灌菩提，善人皆欢喜。
6.
林中幼鸟群，四处自由飞；
以己音啼鸣，令人心悦耳。
第二日食时，胜者受供请；
美好卫塞月，圆月牟尼主。
7.
耆宦称誉月，佛教徒之中；
著名具吉祥，耆宦月相应。
8.
于此耆宦月，素馨林茉莉；
盛开散芬芳，摄受众生心。
9.
环绕大地轮，满月放光明；
田间耆宦星，此时亦闪耀。
10.
阿沙荼月名，最为殊胜月；
正觉入胎时，即在此月中。
11.
正觉亦出家，转动法轮时；
具足戒羯磨，亦在此月中。
12.
钵那迦树开，香气遍十方；
太阳此时住，北行之极点。
13.
狮子月最上，施予食具时；
善人具信心，供养于三宝。
14.
优昙钵罗花，盛开狮子月；
天空室听星，格外放光明。
15.
雨安居期间，善逝之弟子；
此月诵习法，安住于乐中。
16.
处女宫所摄，补陀婆陀月；
河流皆充满，如铺展之席。
17.
船只大节日，众人皆庆祝；
国土男与女，游戏皆欢喜。
18.
金色亚麻花，此时皆开放；
云降细雨露，滴落复滴落。
19.
雨季阿湿缚，月中诸花开；
莲花等水生，美丽诸花朵。
20.
大灯明列队，遍满大地上；
善逝众弟子，供养世间主。
21.
苦行者游行，雨安居已毕；
善人乐布施，凉爽得安乐。
22.
迦提迦最胜，众人皆欢喜；
白花昙花等，开放散芬芳。
23.
迦提那大施，善人皆布施；
此时月光明，格外放光辉。
24.
寒霜亦降下，北风亦吹起；
迦提迦光节，此时亦举行。

25.

Dhanurāsīmāgasira , māse hemantasammate;

Sattidharasupūjāvha, sabhāpi sampavattitā.

26.

Devasammatapupphāni, manuññarucirānipi;

Pupphanti tamhi māsamhi, himapāto ahosi ca.

27.

Vīhayo honti pakkā ca, khettesu mranamābhūtale;

Migasiranakkhattampi, joteti ākāsaṅgaṇe.

28.

Makāre phussamāsepi, pupphanti pavāyanti ca;

Sunīlavallipupphāni, janamanoharānipi.

29.

Senābyūhampi karonti, bhūpālā mranamāraṭṭhikā;

Saparisā udikkhanti, hatthiassādiādayo.

30.

Tamhisī atisītalampi, dakkhiṇāyanakoṭiyaṃ;

Aṭṭhāpuṇṇamadinamhi, sūriyo lokamānito.

Bodhito navame māse, phussapuṇṇamiyaṃ jino;

Laṃkādīpaṃ visodhetuṃ, laṅkādīpamupāgami.

31.

Kumbhesu māghamāsehi, tūladumā supupphare;

Pumtālā madhurarasaṃ, mānujānaṃ dadanti ca.

32.

Yāgumahāussavopi, pākaṭo mranamābhūtale;

Avasesasu meghopi, thanayaṃ abhivassati.

33.

Naranārī manuññāni, padarāni paṇḍāni ca;

Pucimandadumā nava-pattāni dhārentipi ca.

34.

Mine phagguṇamāsamhi, surabhigandhikā subhā;

Pupphanti vanamhi dumā, navapattehi sobhare.

35.

Dakkhiṇadesato tamhi, vāto pavāyati hi ve;

Vāḷukapiṭṭhe vāluka-thūpe katvāna pūjayyuṃ.



我来将这段巴利文完整直译成简体中文：
25.
射手宫玛迦西，冬季所称月；
持剑大供养，集会亦举行。
26.
天人所爱花，美丽且光艳；
此月中盛开，霜降亦降临。
27.
稻谷皆成熟，遍布大地田；
鹿星之星宿，照耀于天空。
28.
摩伽月普沙，花开且馥郁；
蓝色藤蔓花，摄受众人心。
29.
国王诸领主，布列军阵势；
与众臣围观，象马等军兵。
30.
此时极寒冷，南行之极点；
八日满月时，日轮受尊敬。
菩提后九月，普沙月圆时；
胜者为清净，兰卡岛（锡兰）来此。
31.
宫室玛伽月，棉树盛开花；
棕榈出甜汁，供养与众人。
32.
粥食大节日，显著遍大地；
残余之云团，雷鸣复降雨。
33.
男女皆喜爱，果实皆成熟；
楝树亦长出，新叶且持续。
34.
双鱼颇勒古，月中香气美；
林中诸树木，新叶皆绚丽。
35.
此时从南方，风亦徐徐吹；
沙地堆沙塔，众人来供养。

36.

Pathamagimha māsamhi, nānādumāti pupphare;

Tena sabbampi vipinaṃ, vicittaṃ dassaniyañhi ve.

Visute jotipālamhi, visutamhi niketane;

Vasatā nekaganthānaṃ, lekhakena kato ayaṃ.

我来将这段巴利文完整直译成简体中文：
36.
初夏之月中，各种树盛开；
因此整片林，绚丽堪观赏。
著名光护者，著名之住处；
抄写诸经典，作者所造作。


